Leons (Leo) Āboliņš (dzimis 1895. gada 17. aprīlī Stāmerienas pagastā, miris 1974. gada 18. janvārī Upsālā, Zviedrijā) bija zoologs, Latvijas Universitātes privātdocents (1923), vecākais docents, ārkārtas profesors. Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns (1938—1939). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur bija Upsālas Universitātes Zoofizioloģijas institūta salīdzinošās endokrinoloģijas profesors.[1]
Strādāja arī Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas Kristinebergas Zooloģiskajā stacijā.
Miris 1974. gada 18. janvārī Upsālā, Zviedrijā.[2]
Darbi
- Bioloģiskas kolekcijas. Kolekciju vākšana un dzīvās dabas novērošana. 1923. — 82 lpp.
- Latvijas bioloģijas biedrība pirmo piecu gadu laikā. 1927 — 120 lappuses
- Vispārīgā zooloģija: Latvijas Ūniv. lasamo lekciju kurss medicīnas, veterinārmedicīnas, lauksaimniecības, mežkopības un farmācijas studentiem, 1930. — 8 lpp.
- Different Kinds of Acid Phosphatases in Various Cytological Structures of the Anterior Pituitary of the Guinea Pig. 1949
- SEXUAL DIFFERENCES OF CAROTENOID CONTENT IN THE SKIN OF LABRUS MIXTUS KROEYER Acta Zoologica 1957; Vol. 38 (2—3): 223—238
Apbalvojumi
Literatūra
- Immers, J., 1977: Leo Abolins in Memoriam 1895-1974. Pubblicazioni Staz zool Napoli, 402: 269-270 1976
Atsauces