Laima Žurgina (dzimusi 1943. gada 24. septembrī) ir latviešu kinorežisore.
Dzīvesgājums
Dzimusi 1943. gada 24. septembrī Rīgā, viņas tēvs bija rakstnieks Jānis Grīns, māte tēlniece Lūcija Otīlija Žurgina. 1944. gadā tēvs devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, bet Laima ar māti palika Latvijā. Dzīvoja Baznīcas ielā 24, mācījās Rīgas 49. vidusskolā, studēja Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūta režisoru fakultātē Maskavā (1963—1969). Vasarā strādāja Rīgas Kinostudijā kā Gunāra Pieša asistente, piedalījās filmas "235 000 000" uzņemšanā.
Apprecējās ar bulgāru kinooperatoru Ivanu Samardžijevu, 1969. gadā viņiem piedzima dēls Ikars. Septiņus gadus pamīšus dzīvoja Bulgārijā un Latvijā, strādāja Rīgas Kinostudijā, kur veidoja portretfilmas par Ojāru Vācieti, Raimondu Paulu, Imantu Ziedoni, Džemmu Skulmi un citiem māksliniekiem.[1]
1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās viņu ievēlēja Rīgas domē no "Latvijas Ceļa" saraksta.
Filmogrāfija
Laima Žurgina veidojusi aptuveni piecdesmit dokumentālās un zinātniskās kino un videofilmas, kā arī vairāk nekā simts kinožurnālu.
Dokumentālās kinofilmas
Videofilmas
- 1997 — "Raimonds Pauls. Mūzika starp miesu un dvēseli";
- 1996 — "Gaismas ceļš";
- 1996 — "Dānija — Latvija";
- 1993 — "Latviešu vendeta"
Apbalvojumi
- Diploms Varnas kinofestivālā Bulgārijā par filmu Fizici (1972)
- "Lielais Kristaps" par filmu "Imants Ziedonis. Portrets locījumos" (1979)
- Florences un Almati festivālu godalgas par filmu "Neglītais pīlēns — cilvēka bērns" (1985)
- Leipcigas un Kretejas festivālu godalgas par filmu "Džemma" (1986)
- Lībekas, Jekaterinburgas un Kogošimas festivālu godalgas par filmu "Tie ir mani dēli" (1990)
- "Lielais Kristaps" par filmu "Gadsimta jubileja" (1994)
Atsauces
Ārējās saites
