Līvu laukums (Rīga)

Šis raksts ir par laukumu Rīgā. Par citām jēdziena Līvu laukums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Līvu laukums 2019. gadā

Līvu laukums ir 0,5 hektārus liels laukums Vecrīgā. Līvu laukumā sastopas astoņas ielas — Kaļķu iela, Riharda Vāgnera iela, Kalēju iela, Meistaru iela, Amatu iela, Laipu iela, Ķēniņu iela un Zirgu iela. Līvu laukuma malā atrodas Kaķu nams, Lielās ģildes nams, Mazās ģildes nams, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Oto Hermaņa fon Fitinghofa nams.

Vēsture

Izveidots 1950. gadā pēc Pāvela Seļecka projekta kā Filharmonijas skvērs Vērmahta uzbrukuma laikā 1941. gadā sagrauto kvartālu vietā. Nosaukums cēlies no tā, ka Latvijas PSR laikā Lielās ģildes namā atradās Valsts filharmonijas koncertzāle. 1974. gadā Filharmonijas skvēru rekonstruēja pēc Kārļa Barona projekta, izveidojot ietvju tīklojumu un atpūtas vietas. Laukuma centrālajā daļā ierīkoja baseinu ar strūklaku. 1980. gadu beigās arhitekti Andris Kronbergs, Vladimirs Neilands un Edgars Treimanis izstrādāja vērienīgu Kinematogrāfistu savienības nama projektu, kuru plānoja īstenot laukuma vietā, taču projekts netika uzsākts.^[1]

2000. gada 29. februārī Rīgas dome Filharmonijas skvēru pārdēvēja par Līvu laukumu.^[2] 2003. gadā laukums rekonstruēts un tajā atveidots arhitektes Ausmas Skujiņas rosināts atgādinājums par agrāk tam cauri tecējušo Rīdzenes upi – puķu dobe tā centrā veidota upes tecējuma iezīmēšanai un vasarā ziedi tiek stādīti kā zili viļņi. 2016. gadā Rīgas dome laukuma centrā uzstādīja piemiņas plāksni par godu pirmajam kinoseansam Rīgā 1896. gadā, kas noritēja laukuma vietā esošajā Kaļķu ielas 11. namā.^[1]

Atsauces

1. DELFI. «Rīgas maršruti: Līvu laukumu bija paredzēts apbūvēt». DELFI (latviešu), 2017-11-30. Skatīts: 2023-09-01.
2. «Līvu laukums citariga.lv». Skatīts: 2018. gada 7. janvārī.

Koordinātas: 56°56′58″N 24°6′35.69″E