Krišjānis Dāvids Dzirne (1829—1896) bija latviešu luterāņu mācītājs. Sacerējis un tulkojis stāstus un reliģisko beletristiku, Tērbatā izplatījis latviešu grāmatas.[1]Volgas vācu kolonijas mācītājs Bērenfeldē.
Dzīvesgājums
Dzimis 1829. gada 3. martā Vecsalacā (vācu: Alt-Salis) skolotāja Dāvida Dzirnes un viņa sievas Līzes ģimenē. Viņa jaunākais brālis bija Frīdrihs Vilhelms Dzirne (1835-1872).
Mācījās Cēsu apriņķa skolā un Valmieras skolotāju seminārā (1843–1846), strādāja par mājskolotāju Straupē (1848–1853). Studēja matemātiku un teoloģiju Tērbatas Universitātē (1853–1857), pēc tam bija luterāņu mācītāja kandidāts Trikātas draudzē (1857), diakons un latviešu draudzes mācītājs Tērbatas Jāņa baznīcā un skolotājs Tērbatas augstākajā meiteņu skolā (1858–1864). Apprecējās ar Jūliju Mariju Eteli (Julie Marie Oettel, 1842-1911), viņu laulībā piedzima dēls Jānis Dzirne (1861—1938?).
Tad pārcēlās uz Krieviju, kur bija luterāņu draudzes mācītājs Volgas vācu kolonijā Bērenfeldē (tagad Jagodnaja Poljana) Saratovas guberņā (1865–1873).[2]
Pēc brāļa nāves izlēma atgriezties dzimtenē, bija Jelgavas Jāņa baznīcas un cietuma mācītājs (1875–1877), pēc tam Raunas draudzes mācītājs (1877–1896).
Miris 1896. gada 24. februārī Raunā.
Atsauces
↑A. Vilks. Tirdzniecība ar latviešu grāmatām. No: Grāmata latviešu sabiedrībā 1856–1870. Rīga, 1987.–81. lpp.
