No 1764. līdz 1767. gadam studējis Kēnigsbergas universitātē teoloģiju, matemātiku, filozofiju.[2] Pēc tam strādājis par mājskolotāju Rīgā.[2] No 1772. līdz 1816. gadam bijis luterāņu mācītājs Rubenē, no 1806. līdz 1816. gadam — prāvests Valmieras diecēzē.[2]
Ap 1780. gadu Harders Ķieģeļu muižā ierīkoja mājas spiestuvi, ko 1784. gadā pācēlis uz Rubenes mācītājmuižu,[2] spiestuve darbojusies līdz 1796. gadam.[3] Iespieda galvenokārt paša sarakstītas grāmatas zemniekiem.[2] Ir zināmas 22 grāmatas, 19 no tām ir latviešu valodā.[3] Darbos paudis apgaismības idejas.[2] 1806. gadā Juliusa Konrāda Daniela Millera spiestuvē izveidotā "Rēķināšanas grāmatiņa ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī" ir pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā. Harderam arī nācies radīt svarīgākos matemātikas terminus latviešu valodā.[4]
Nozīmīgākie izdevumi
Pavārgrāmatas „Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota” vāks
1781—1790: "Vidzemes kalendārs"
1790: "Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai" (Anmerkungen und Zusätze, zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Propst Stender)
1795: "Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota" (Ta pirma Pawaru Grahmata no Wahzes Grahmatahm pahrtulkota)
1806: "Rēķināšanas grāmatiņa"
Atsauces
↑Andris Vilks. «Kungu riktes». Diena, 2009. gada 29. maijā. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
