Krievijas Federācijas autonomie apvidi

Autonomie apvidi Krievijas Federācijas kartē

Krievijas Federācijas autonomie apvidi ir Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma veids.

Nr.	Karte	Karogs	Ģerbonis	Autonomais apvidus	Nosaukums krievu valodā	Adminis- tratīvais centrs	Platība (km²)	Iedz. sk. (2015)[1]	Pilsētu skaits	Rajonu skaits	Izveidots	Laika zona	Federālais reģions	ISO 3166-2
1.				Čukotkas autonomais apvidus	Чуко́тский автоно́мный о́круг	Anadira	&0000000000737700000000737 700	&000000000005054000000050 540	3	6	1930. gada 10. decembris	UTC+12	Tālie Austrumi	RU-CHU
2.				Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra	Ха́нты-Манси́йский автоно́мный о́круг — Югра́	Hantimansijska	&0000000000534800000000534 800	&00000000016120760000001 612 076	9	16	1930. gada 10. decembris	UTC+5	Urālu	RU-KHM
3.				Jamalas Ņencu autonomais apvidus	Ямало-Ненецкий автономный округ	Saleharda	&0000000000750300000000750 300	&0000000000539985000000539 985	8	7	1930. gada 10. decembris	UTC+5	Urālu	RU-YAN
4.				Ņencu autonomais apvidus	Ненецкий автономный округ	Narjanmara	&0000000000176700000000176 700	&000000000004337300000043 373	1	1	1929. gada 15. jūlijs	UTC+3	Ziemeļrietumu	RU-NEN

Likvidētie autonomie apvidi

• Komi Permiešu autonomais apvidus (1925—2005). 2005. gadā to apvienoja ar Permas apgabalu, izveidojot Permas novadu
• Korjaku autonomais apvidus (1930—2005). 2007. gadā to apvienoja ar Kamčatkas apgabalu, izveidojot Kamčatkas novadu
• Taimiras Dolganu—Ņencu autonomais apvidus (1930—2007). 2007. gadā to pievienoja Krasnojarskas novadam
• Evenku autonomais apvidus (1930—2007). 2007. gadā to pievienoja Krasnojarskas novadam
• Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—2008). 2008. gadā to pievienoja Irkutskas apgabalam
• Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—2005). 2007. gadā to apvienoja ar Čitas apgabalu, izveidojot Aizbaikāla novadu

Atsauces

1. «Krievijas iedzīvotāju skaits (2015)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. martā. Skatīts: 2020. gada 15. septembrī.