PROFILBARU.COM

**Konstantīns Pēkšēns**
Konstantīns Pēkšēns
Dzimis	1859. gada 8. martā; Mazsalacas pagasts, Vidzemes guberņa ; (tagad Latvija)
Miris	1928. gada 23. jūnijā (69 gadu vecumā); Badkisingene, Vācija
Tautība	latvietis
Nozares	arhitektūra
Mākslas virziens	eklektisms, jūgendstils, nacionālais romantisms
Slavenākie darbi	vairāk nekā 250 projektētu Rīgas namu, Pēkšēna nams Alberta ielā 12
Atbalstītāji	Jānis Frīdrihs Baumanis

Konstantīns Pēkšēns (dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā, miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas. Viņa vārdā nosaukta iela Vidzemes priekšpilsētā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1859. gadā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagasta Nuķu pusmuižas (Ibden) zemnieku ģimenē, 1869. gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Mācījas R. Vallisa privātskolā, studēja inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā (1878—1879), pēc tam arhitektūru (1880—1885). Konstantīns Pēkšēns bija viens no pirmajiem latviešu studentu korporācijas Selonija biedriem. Vēlāk viņš strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886. gada vadīja savu būvbiroju. 1895. gadā pēc viņa projekta uzcēla IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku ēku Jelgavā, ko uzskatīja par tā brīža lielāko koka konstrukciju pasaulē.

20. gadsimta sākumā K. Pēkšēns nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas ilgstoši bija lielākā Rīgā, šo uzņēmumu pēc Pēkšēna nāves pārņēma viņa sievas brālis Bernhards Frēlihs. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā. Līdz Pirmajam pasaules karam K. Pēkšēna darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kas vēlāk kļuva slaveni — Eižens Laube, Aleksandrs Vanags, Ernests Pole, Augusts Malvess u.c.

1917. gada 22. decembrī Konstantīnu Pēkšēnu ievēlēja par Vidzemes Zemes padomes locekli.^[1] 1918. gada 8. novembrī kopā ar Kārli Moricu Lejiņu, Paulu Lejiņu, Jāni Bisenieku, Andreju Krastkalnu, Eiženu Laubi, Alfrēdu Ģīmi un citiem iesaistījās Baltijas hercogistes Zemes komitejas sastāvā.^[2]

Projektētās ēkas

Pēc K. Pēkšēna projektiem 19. un 20. gs. mijā celtnes veidotas tipiskās eklektisma formās:

Berga bazārs (1893),
Pavasara biedrības ēka (1888),
dzīvojamie nami
- Marijas ielā 9 (1899),
- Brīvības ielā 108 (1899), 112 (1900), 128 (1902),
- Kr. Barona ielā 7/9 (1899), 11 (1901),

20. gs. sākumā K. Pēkšēns strādāja galvenokārt racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Nozīmīgākie šā posma darbi:

dzīvojamie nami
- Tallinas ielā 23 (1901),
- Alberta ielā 12 (1903),
- Tērbatas ielā 33/35 (1906),
- skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, visi kopā ar E. Laubi),
- A. Čaka iela 26 (1905),
- Baznīcas ielā 4a (1901).

dzīvojamā ēka Meža ielā 4a (1901-1903)
nami
- Smilšu ielā 2 (1902),
- Avotu ielā 1 (1904),
- Tērbatas ielā 9/11 (1912),
- Ģertrūdes ielā 46 (1908),
- Vīlandes ielā 4, 10, 12, 14, 16 (1908—1910)
- Tallinas ielā 32 (1903)

banku ēka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar A. Mēdlingeru).

1903. gadā pēc gruntsgabala īpašnieka un sīktirgotāja Jāņa jeb Jannes Bildata lūguma Konstantīns Pēkšēns projektējis un cēlis sešu ēku kompleksu Liepājas ielā 9, savu roku kompleksa pārveidē un papildināšanā pielicis līdz pat 1928. gadam. Vēsturiski ēkā atradusies maizes ceptuve, gaļas sālītava, pārtikas preču tirgotava, veļas veltuve, kā arī zobārstniecība un brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība. Šobrīd ēku komplekss funkcionē galvenokārt kā dzīvojamā ēka, kā arī viesnīca — Hotel Janne.^[3]

2009. gadā Alberta ielas namā 12 (kuras arhitekts bija K. Pēkšēns) atklāja Jūgendstila muzeju. Ēkā atrodas arī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs.