Kaulu savienojums

Kaulu savienojums ir savienojums starp kauliem, kurš atkarībā no sava veida nodrošina savienoto kaulu savstarpējo kustīgumu vai nekustīgumu.

Iedalījums

No kreisās puses uz labo: skrimšļainais, šķiedrainais, sinoviālais savienojums

Visus kaulu savienojumus iedala divās lielās daļās: sinartrozēs (nesinoviālie savienojumi) un diartrozēs (sinoviālie savienojumi jeb locītavas), kurus sīkāk iedala pēc materiāliem, no kuriem savienojumi veidoti, savienojumu veidojošo virsmu formas, pieļaujamajām kustībām.

Sinartrozes savienojumos kaulus tieši savieno cieti audi, kauli ir savstarpēji nekustīgi vai mazkustīgi. Sinartrozes iedala šādi^[1]:

• šķiedrainie savienojumi — kaulus savieno šķiedraini audi:
  • šuvju savienojumi — kauli savienoti ar kolagēna membrānu, atrodamas tikai galvaskausā;
  • gomfozes savienojumi — kaulveida veidojumu virsmas ir urbums un vārpsta, cilvēkam tāda veida savienojums ir tikai starp zobiem (kas nav kauli) un apakšžokli vai augšžokli;
  • sindesmozes savienojumi — kauli savienoti ar saitēm vai aponeirotisko membrānu, tā ir savienoti, piemēram, lielais apakšstilba kauls un mazais apakšstilba kauls;
• skrimšļainie savienojumi — kaulus savieno šķiedrainais vai hialīnais skrimslis:
  • simfīzes savienojumi — kaulus sedz hialīna skrimšļa slānis un savieno šķiedrainais skrimslis, šādi savienojumi, piemēram, ir starp skriemeļiem;
  • sinhondrozie savienojumi — kaulus savieno hialīna skrimslis, tāds ir savienojums starp krūšu kaulu un pirmo ribu.

Diartrozes savienojumos kauli ir savienoti caur locītavas somiņu. Locītavas nodrošina kaulu savstarpējo kustīgumu. Diartrožu iedalījums:

• vienas ass locītavas — nodrošina kustību vienā plaknē jeb ap vienu asi:
  • viru locītavas — atgādina eņģes, piemērs ir elkoņa locītava;
  • vārpstas locītavas — sastāv no aptverošā kaula un aptveramā kaula, kurš spēj pagriezties, par piemēru, atlantoaksiālā locītava;
• divu asu locītavas — ļauj kustību divās plaknēs jeb ap divām asīm:
  • paugura locītavas — viena kaula virsma ir izliekta, otra kaula virsma ir ieliekta, kā tas ir metakarpofalangeālajā locītavā;
  • seglveida locītavas — abu kaulu virsmas noteiktās vietās ir ieliektas un izliektas, piemērs — papēža kubveida locītava;
• triju asu (daudzasu) locītavas — kustība iespējama visās trijās plaknēs jeb ap visām trim asīm, kā arī slīpās plaknēs (tas ir, pārmaiņus nokļūstot divās vai trīs galvenajās ķermeņa plaknēs):
  • plaknes locītavas — kauli savstarpēji pārvietojas slīdot kā, piemēram, karpālajās locītavās;
  • lodes—ietveres locītavas — viena kaula locītava ir izliekta un līdzīga lodei, otra ir ieliekta kā ietvere, piemēram, gūžas locītava.

Atsauces

1. Pamela K. Levangie, Cynthia C. Norkin. Joint structure and function. A comprehensive analysis (5. izd.). F. A. Davis Company. 88.—89. lpp. ISBN 978-0-8036-2362-0.