Kaukāza āboliņš (Trifolium ambiguum) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir Krima, Ziemeļkaukāzs, Krievijas dienvideiropas daļa, Turcija, Irāna un Irāka. Suga ir introducēta Jaundienvidvelsā un ASV.[1][2]
Apraksts
Augam ir stāvs vai pacils, vāji apmatots stublājs, kas zarojas pie pamatnes. Tas var sasniegt 60 cm garumu. Augi veido sakneņus. Trīsstaraini salikto lapu plātnes (ga 1—3,5 cm, pl 0,5—2 cm) apgriezti olveida vai plati eliptiskas ar zobainu malu. Pielapes plati olveida.
Ziedkopas ir atsevišķi vai pa pāriem uz 4—10 cm gariem kātiem. Tās ir gandrīz apaļas galviņas, kas augļu nogatavošanās laikā kļūst garenas. Ziedi sākumā balti, vēlāk — sārti violeti. Svešapputes augs, ko apputeksnē bites un kamenes. Auglis — ovāla pāksts ar vienu vai divām sēklām. Sēklas ir dzeltenas vai sarkanbrūnas, apmēram tikpat lielas kā pļavas āboliņam (T. pratense).[2]
Ekoloģija un izmantošana
Sugas dabiskas augšanas vietas ir akmeņaini lauki, mežmalas un smilšainas vietas pie upēm. Kaukāza āboliņš ir aukstumizturīgs, ziemā pacieš -40 °C stipru salu. Labi saglabājas gan mitrās, gan labi drenētās augsnēs. Augs ir arī sausumizturīgs un spēj ataugt pēc ilgstoša sausuma. Pacieš ilgus pavasara palu periodus (7—30 dienas, atkarībā no temperatūras).
Var augt skābās vai neitrālās augsnēs (pH 5,1—7,3), ir vidēji jutīgs pret sāļumu.[2]
Kaukāza āboliņš tiek audzēts kā lopbarības augs. Pateicoties augsnē esošajiem sakneņiem, tas labi iztur intensīvu noganīšanu un augsnes sablīvēšanu. Dažreiz audzē ložņu āboliņa un Kaukāza āboliņa krustojumu Trifolium repens × ambiguum.[3] Kaukāza āboliņš ir arī labs nektāraugs.
Atsauces
