PROFILBARU.COM

"Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi"
Oriģinālais; nosaukums	Кавказская пленница, или Новые приключения Шурика
Žanrs	kinokomēdija
Režisors	Leonīds Gaidajs
Scenārija autors	Leonīds Gaidajs; Jakovs Kostjukovskis; Moriss Slobodskojs;
Galvenajās; lomās	Aleksandrs Demjaņenko; Natālija Varleja; Jevgeņijs Morgunovs; Jurijs Ņikuļins; Georgijs Vicins; Vladimirs Etušs;
Mūzika	Aleksandrs Zacepins
Operators	Konstantīns Brovins
Studija	Kinostudija Mosfilm; radošā apvienība Luč;
Izdošana	1967. gada 3. aprīlī
Ilgums	77 minūtes
Valsts	PSRS
Valoda	krievu
Iepriekšējā filma	Operācija "i" un citi Šurika piedzīvojumi
	IMDb profils

Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi (krievu: Кавказская пленница, или Новые приключения Шурика) ir padomju kinokomēdija, uzņemta 1968. gadā kinostudijā Mosfilm. Filmas režisors ir Leonīds Gaidajs. Pēc kino uzziņu vietnes IMDb lietotāju domām, šī ir viena no 50 labākajām ģimenes filmām pasaulē.^[1] Filmu uzskata par vienu no visu laiku populārākajām komēdijas žanra filmām. Filma tapa uzreiz pēc populārās Gaidaja filmas „Operācija "i" un citi Šurika piedzīvojumi”.

Sākumā filmas scenārijs saucās Šuriks kalnos un tajā bija divas daļas — "Kaukāza gūstekne" un "Sniega cilvēks un citi". Galu galā no otrās daļas atteicās un tā tika apstiprināta jau ar nosaukumu "Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi".^[2]

Filmēšana notika Krimā 1966. gadā. Lielas grūtības sagādāja atrast galvenās sieviešu lomas atveidotāju. Natālija Varleja tika izvēlēta teju vai 500 cilvēku konkurencē, un šeit lielu lomu nospēlēja gan viņas pieredze, strādājot cirkā, gan arī tas, ka filmēšanas laikā satrakojies ēzelis nomierinājās brīdī, kad Natālija piegāja tam klāt. Tā arī radās ideja filmas sākumā atspoguļot ejošu sievieti, ēzeli un Šuriku uz ēzeļa.^[3]

Sižets

Kaukāza izpildvaras pārstāvis Saahovs iemīlas jaunajā studentē Ņinā. Pēc labākajām tradīcijām viņš nevis bildina meiteni, bet gan vienojas ar viņas onkuli: par 20 aitām, ledusskapi un goda rakstu viņš sev nopērk sievu. Turklāt pēc vislabākajām tradīcijām, sieva tiek zagta. Tikmēr jaunais folklorists Šuriks iepazīst Kaukāza burvību, kolekcionējot teikas un sakāmvārdus. Būdams Kaukāzā, Šuriks "pārskrien ceļu" līgavas zagļiem un arī Saahovam, jo viņam pašam Ņina bija ļoti iepatikusies.^[3]

Lomās

Aleksandrs Demjaņenko — Šuriks
Natālija Varleja — Ņina
Vladimirs Etušs — Saahovs
Georgijs Vicins — Gļēvulis
Jurijs Ņikuļins — Stulbenis
Jevgeņijs Morgunovs — Rūdītais
Frunziks Makrtčans — Ņinas onkulis
Ruslans Ahmetovs — Ediks

un citi aktieri.

Cenzūra

Padomju cenzūras dēļ nācās mainīt vairākas filmas epizodes:

Padomju cenzūra aizliedza filmas sākuma epizodi, kuru bija izdomājuši Gaidajs un Ņikuļins: Vicina varonis pieiet pie dēļu sētas un atskatoties sāk ar krītu rakstīt burtu Х. Pēc tam parādās Ņikuļina varonis un pieraksta burtu У. Ieraudzījis šīs nekārtības, milicis sāk pūst savā svilpē, bet Ņikuļins neapjūkot pieraksta klāt: Художественный фильм.^[4]
Sākotnēji frāze "Lai dzīvo mūsu tiesa, pati humānākā tiesa pasaulē!" izskatījās nedaudz citādāk — "Lai dzīvo padomju tiesa, pati humānākā tiesa pasaulē!". Cenzūrai tas šķita kā ņirgāšanās par padomju tiesu un to nācās pārveidot.
Liels cīniņš notika ap Vladimira Etuša atveidotā tēla uzvārdu. Filmā viņu sauc par Saahovu, bet scenārijā bija Ohohovs. Kultūras ministrijā strādāja kāds ar tādu pašu uzvārdu un viņš pieprasīja to nomainīt.
Arī "Dziesmā par sultānu" tika saskatīta amorāla dzīvesveida propaganda un tika nolemts šo dziesmu vispār izgriezt no filmas. Scenāristam Jakovam Kostjukovskim tomēr izdevās pārliecināt māksliniecisko padomi par dziesmas saglabāšanu. Tiesa, tikai pirmo un pēdējo pantu.^[2]

Reakcija

Filma bija kases grāvējs. Tās pirmizrāde notika 1967. gada 3. aprīlī Maskavā. "Kaukāza gūstekne" patika arī Leonīdam Brežņevam, kas, iespējams, nedaudz palīdzēja tās veidotājiem filmu dabūt uz ekrāniem.^[3]

Jauns ekranizējums

2014. gadā iznāca filmas rīmeiks "Kaukāza gūstekne 2". Filma skatītājiem nepatika. Oriģinālās filmas aktieris Vladimirs Etušs nosauca filmu par Gaidaja darba simtprocentīgu kopiju ar vienīgo atšķirību — rīmeika darbība notiek mūsdienās.^[5]