Kaukāza baltegle (latīņu: Abies nordmanniana) ir priežu dzimtas suga.
Savvaļā sastopama Kaukāza kalnu centrālajā un rietumu daļā, kā arī Turcijas ziemeļaustrumos Pontijas kalnos. Kaukāzā aug 1200—2000 m v.j.l., kur veido plašus mežus, kas vietām nolaižas līdz 800 m vjl.[1]
Apraksts
Kaukāza baltegles ir mūžzaļi, dabiskajā izplatības areālā 30—40 (50) m augsti skuju koki. Vainags šauri konisks, blīvs. Veciem kokiem apakšējie zari gandrīz pieskaras zemei. Galotne jauniem kokiem smaila, bet nobriedušiem — saplacināta. Jaunu koku miza gluda, pelēka, vecākiem tumši pelēka, dziļi viļņveidīgi saplaisājusi. Pumpuri olveidīgi koniski, nav sveķaini. Skujas uz zariņiem nekārtīgi divās rindās, no augšas nosedz dzinumu, 2—3 cm garas, galā ar jomu vai noapaļotas, virspusē tumši zaļas, spožas, apakšpusē ar 2 baltām atvārsnīšu joslām. Zied maijā. Jaunie čiekuri zaļgani, nobriestot kļūst brūni, 10—16 cm gari, līdz 5 cm plati, gals konisks. Segzvīņas garākas par čiekurzvīņām, ārpusē atliektas. Čiekuri stāvi, nobriest septembrī-oktobrī, vēlāk sairst.
Aug drenētās, dziļās, svaigās smilšmāla un mālsmilts augsnēs, necieš vietas ar stāvošu gruntsūdeni. Ēncietīga, jauniem augiem nepieciešams daļējs apēnojums, vēlāk labi attīstās pilnā apgaismojumā.[1]
Izmantošana
Dekoratīviem nolūkiem tiek audzēta Latvijas rietumu rajonos.[1]
Galerija
-
Stumbrs un miza
-
Zari un skujas
-
Nobrieduša koka vainags
Ārējās saites
Atsauces
.jpg)
