*Karaliskā pingvīna (Aptenodytes patagonicus) izplatības areāls atzīmēts ar sarkanu un ornažu krāsu *Imperatorpingvīna (Aptenodytes forsteri) izplatības areāls atzīmēts ar gaiši zaļu krāsu
Karaliskie pingvīni, karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) ir viena no pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) ģintīm. Šajā ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1]
Abas sugas mājo Dienvidu okeānā. Turklāt imperatorpingvīns ir vistālāk uz dienvidiem dzīvojošais pingvīns pasaulē. Tas sastopams Antarktīdā un tuvējās salās.[2]
Analizējot morfoloģiskos un molekulāros pētījumus, zinātnieki secinājuši, ka karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes) ir vissenākā no visām pingvīnu dzimtas ģintīm.[3] Visas pārējās ģintis ir attīstījušās un atdalījušās no karaliskajiem pingvīniem. DNS dati liecina, ka dalīšanās notikusi apmēram pirms 40 miljoniem gadu.[4] Ņemot vērā šo vēsturisko pingvīnu sugu attīstību, mūsdienu ģintis tiek izdalītas, ņemot vērā pingvīnu uzvedības modeļus.[5]
Izskats un īpašības
Karaliskie pingvīni ir lielākie pingvīni visā pingvīnu dzimtā. Vislielākais ir imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri), kura ķermeņa garums sasniedz 1,3 metrus, bet masa 45 kg.[6] Toties karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir otrs lielākais dzimtā. Tā ķermeņa garums var sasniegt 90 cm, bet masa 15 kg.[7]
