a Hermaņa Decnera vienības padošanās datums, lielākās kaujas darbības beidzās 1914. gadā.
Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānāPirmā pasaules kara laikā notika, lai Antantes valstis ar savu Āzijas koloniju un sabiedroto valstu palīdzību varētu iekarot Vācijas Impērijas kolonijas šajā reģionā. Lielākā sauszemes operācija bija vācu Ķīnas kolonijas Cingtao aplenkums. Pārējās kaujas notika galvenokārt uz jūras vai saistījās ar vācu Jaungvinejas un daudzo salu arhipelāgu pakāpenisku pakļaušanu.
Iznākums
Vācijas Klusā okeāna salu liktenis lielā mērā bija novēlota doma, kas izraisīja nelielu interesi Parīzes miera konferencē sanākušajos valstu pārstāvjos. Lai gan vāciešiem bija zināma cerība atjaunot savas Klusā okeāna kolonijas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Japānas enerģiskā lobēšana noveda pie kara laika status quo saglabāšanas Nāciju līgas mandātu veidā.
Austrālija saņēma bijušo Vācu Jaungvineju, Bismarka arhipelāgu, Nauru un Zālamana salu ziemeļu pusi. Vācu Samoa kļuva par Jaunzēlandes mandātu, un Japāna saņēma mandātu bijušajām Vācijas kolonijām uz ziemeļiem no ekvatora, proti, Marianas, Karolīnas un Māršala salas. Klusā okeāna salas palika šo valstu rokās līdz Otrajam pasaules karam.[2]