Karaļa Viljama sala (angļu: King William Island) vai Kikiktaka (inuītu: ᕿᑭᖅᑕᖅ, Qikiqtaq)[2] ir mazapdzīvota sala Kanādas ziemeļos Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[3] Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kitikmeotas reģionam.[4] 15. lielākā Kanādas sala un 61. lielākā sala pasaulē. Vienīgā apdzīvotā vieta ir Joaheivena salas dienvidaustrumu krastā.
Ģeogrāfija
Atrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga dienviddaļā. 4 km platais Simpsona šaurums dienvidos to šķir no kontinenta krasta (Adelaidas pussalas), Viktorijas šaurums rietumos — no Viktorijas salas, Džeimsa Rosa un Reja šaurumi austrumos — no Būtijas pussalas. Dienvidrietumos krastus apskalo Karalienes Modas līcis, bet austrumos — Sentroka un Rasmusena baseini. Salas krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu, piekrastē šēras. Salas teritoriju aizņem zemiene, biezs upju un ezeru tīkls. Ainavā valda tundra un arktiskais tuksnesis.
Vēsture
Salu kopš seniem laikiem apdzīvojuši inuiti. Pirmais no eiropiešiem salu 1830. gadā apmeklēja britu kuģotājs Džeimss Klārks Ross un, domājot, ka tā ir pussala, nodēvēja to par godu britu karalim Viljamam IV par Karaļa Viljama Zemi (King William Land). Jūrasšaurumi salas dienvidos un austrumos tika atklāti tikai 1834. gadā. 1846. gadā salā un tās apkaimē gāja bojā Džona Franklina ekspedīcija, kas kājām mēģināja sasniegt kontinentu no ledū iesalušajiem ekspedīcijas kuģiem. Kopš 1927. gada salas dienvidaustrumos izveidota Hudson's Bay Company faktorija, kas vēlāk izauga par salas vienīgo pastāvīgi apdzīvoto vietu Joaheivenu.
Atsauces
Ārējās saites
