Kalnu sīpols (latīņu: Allium montanum) ir daudzgadīgs amariļļu dzimtas sīpolaugs. Savvaļā tas ir diezgan plaši sastopams kalnu apvidos rietumu un dienvidu Eiropā un Dienvidaustrumāzijā. Latvijā sastopams ļoti reti — tikai kā adventīvs augs.
Daži autori to iekļauj plašākā sugā Allium senescens vai nodala kā Allium senescens pasugu.[1]
Apraksts
Kalnu sīpols ir daudzgadīgs, 20—70 cm garš, pelēkzaļš lakstaugs. Auga sīpols ir olveidīgs un tas ir klāts ar tumšām zvīņām. Stublājs ir stāvs, kails un zem ziedkopas divšķautņains. Lapas ir plakanas, aptuveni 0,3—0,8 cm platas, tās ir izvietotas tikai pie stublāja pamata, un tās kopumā ir īsākas nekā stublājs. Uz stublāja lapu nav.
Ziedu čemurs ir blīvs, apziedņa lapas sārti violetas un aptuveni 0,5 cm garas. Ziedkāts ir vismaz apziedņa garumā, parasti garāks. Putekšņlapas mazliet pārsniedz apziedni. Pie čemura pamata ir īss, paliekošs, plēvjveidīgs vīkals. Vairvasiņas ziedkopā nemēdz veidoties. Auglis ir trīscirkņu pogaļa ar tumšām sēklām. Zied no jūnija beigām līdz augustam.[1]
Atsauces
