Juris Kulakovs (dzimis 1958. gada 20. maijā Līvānos, miris 2024. gada 12. februārī) bija latviešu mūziķis un komponists. Darbojās grupās "Menuets" un "Pērkons".
Dzīvesgājums
Dzimis 1958. gadā Līvānos. Mācījās Līvānu 1. vidusskolā un bērnu mūzikas skolā, kur apguva akordeona un trompetes spēli, tad Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā akordeona specialitātē (1975—1979),[1] izveidoja instrumentālo džezroka grupu "Arka" un bija viens no pirmajiem sintezatora īpašniekiem Latvijā.[2]
Mācību laikā 1978. gadā Kulakovs pievienojās grupai "Menuets",[3] spēlēja tajā taustiņinstrumentus, grupa izpildīja arī dažas Kulakova kompozīcijas.
1981. gadā kopā ar daļu "Menueta" dalībnieku izveidoja rokgrupu "Pērkons",[2][4] bija gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs. Līdztekus studēja Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasē, kuru absolvēja 1984. gadā. Ierakstīja albumus "Mākslas darbi" (1981) un "Zibens pa dibenu" (1982), kurus nelegāli izdeva 1983. gadā. Padomju varas iestādes divreiz (1983. un 1985. gadā) "Pērkona" koncertdarbību aizliedza un līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. Albumu "Vēl ir laiks" Kultūras glābšanas biedrība izdeva Vācijā (1984), "Klusā daba ar perspektīvu" (1985) un "Labu vakar" (1987) Amerikas latviešu jauniešu apvienība izdeva ASV (1989), bet albumu "Latviskā virtuve" "Pērkons" ierakstīja Francijā (1991).[5] Šajā laikā Kulakovs studēja Latvijas Konservatorijas Pētera Plakida kompozīcijas klasē (1985—1990), komponēja dziesmas aktiera Edgara Liepiņa koncertprogrammām "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs", "Ārprāc 88" u.c.
Rakstīja mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsās lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai.
Miris 2024. gada 12. februārī.[6] Par to tika paziņots Latvijas Radio 3 — Klasika ēterā.[7]
Apbalvojumi
- Triju Zvaigžņu ordenis par izciliem un spilgtiem radošajiem nopelniem Latvijas mūzikā, par latviskās identitātes veicināšanu un tautas gara stiprināšanu[8] (2009)
Darbi
Rīgas Muzikālais teātris iestudēja Kulakova mūziklus "Žilī" (1991) un "Latvijas karalis" (1992), Daugavpils teātris — rokoperu "Čigāns sapnī" (2001).
Mūzika teātra izrādēm
Liepājas teātrī:
- J. Janševska "Dzimtene" (1986)
- Š. Deleinijas "Medus garša" (1987)
- A. Čaka "Psihiskais uzbrukums" (1989)
- V. Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" (1992)
- B. Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999)
- A. Sent-Ekziperī "Mazais princis" (2001)
- J. Kulakova, J. Petera "Stikla kalns" (2003)
Jaunajā Rīgas teātrī:
- F. Vēdekinda "Pavasara atmoda" (1995)
- E. Šņores, J. Rijnieka "Livonijas sapņi" (1997)
Nacionālajā teātrī:
- G. Figeiredu "Dons Žuans" (1982)
- Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1991)
- Sebastjana, P. Harisa "Bagātību sala" (1992)
Citi darbi
Atsauces
