Juris Galerijs Vidiņš (dzimis 1938. gada 28. jūnijā) ir latviešu ārsts un politiķis. Agrākais disidents, Atmodas kustības dalībnieks, divu Saeimu deputāts no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta (1995—2002).
Dzīvesgājums
Cēlies no senas Ķoniņciema dzimtas.[1] Dzimis 1938. gada 28. jūnijā ārsta un literāta Jura Nikolaja Vidiņa (1905—1962) un viņa sievas Mildas ģimenē. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu no Mazirbes doktorāta[2] kopā ar vecākiem, māsu Leldi un brāli Andreju izsūtīja uz Krasnojarskas novada Pirovskas rajonu Sibīrijā.[3] 1947. gadā nelegāli atgriezies, bet 1952. gadā vēlreiz deportēts uz Sibīriju. Pēc atgriešanās dzimtenē 1955. gadā J. G. Vidiņš mācījās Rēzeknes 1. vidusskolā, studēja Rīgas Medicīnas institūtā, kuru beidza 1964. gadā.
Strādāja Strūžānu slimnīcā, tad Rēzeknes rajona slimnīcā, kļuva par tās galveno ārstu.
Atmodas kustības laikā viņu nacionālās pārliecības dēļ 1988. gada 27. janvārī atlaida no galvenā ārsta amata, viņš iesaistījās organizācijā "Helsinki-86", bija tās vadītājs (1988—1989).
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aktīvi iesaistījās valsts politikā, bija Latvijas atdzimšanas partijas priešsēdētājs, Rēzeknes pilsētas valdes priekšsēdētāja vietnieks (1992), 6. Saeimas un 7. Saeimas deputāts.[4]
"Viļānu slimnīca" rīkotājdirektors (2005). 2013. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Viļānu novada domē no partijas "Vienotība" saraksta.[5]
J. G. Vidiņa meita ir politiķe, bijusī Saeimas deputāte un ministre, Ilze Viņķele.
Apbalvojumi
Atsauces
