|
|
| Zinātniskā darbība
|
| Zinātne
|
astronomija
|
| Darba vietas
|
Breslavas universitāte,
Berlīnes observatorija
|
| Alma mater
|
Berlīnes Humboltu universitāte
|
| Sasniegumi, atklājumi
|
atklāja Neptūnu
|
|
Johans Gotfrīds Galle (vācu: Johann Gottfried Galle, dzimis 1812. gada 9. jūnijā, miris 1910. gada 10. jūlijā) – bija vācu astronoms.
Johans Gotfrīds Galle piedzima mājās netālu no Radisas kā pirmais dēls Johana Gotfrīda Galles (1790–1853) un Marijas Henrietes, dzim. Pannier (1790–1839) ģimenē. Viņa tēvs bija darvas tecinātājs. J.Galle mācījās Vitenbergas ģimnāzijā, vēlāk no 1830. g. līdz 1833. gadam studēja Frīdriha Vilhelma universitātē Berlīnē (tagad Berlīnes Humboltu universitāte). Gūbenes ģimnāzijā viņš mācīja matemātiku un fiziku. Vēlāk pārcēlās strādāt ģimnāzijā Berlīnē.
Berlīnes observatorija
1835. gadā viņš Berlīnes observatorijā sāka strādāt par palīgu pie Johana Franča Enkes. Šeit viņš nostrādāja nākamos 16 gadus, darbodamies ar 9 collu refraktoru. 1838. gadā J.Galle atklāja vienu no Saturna gredzeniem. Laikā no 1839. gada 2. decembra līdz 1840. gada 6. martam viņš atklāja 3 jaunas komētas. 1845. gadā J.Galle saņēma filozofijas doktora grādu.
Neptūna atklāšana
1845. gadā J.Galle nosūtīja savas disertācijas kopiju franču matemātiķim Irbēnam Leverjē. Atbildi viņš saņēma tikai pēc gada. Vēstule bija izsūtīta 1846. gada 18.septembrī, Galle to saņēma 23. septembra rītā. Leverjē tolaik nodarbojās ar Urāna orbītas perturbāciju pētīšanu. Vēstulē viņš bija norādījis kādas līdz šim nezināmas planētas atrašanās vietu, kuru bija ieguvis, veicot aprēķinus un prasīja, lai Galle pārbauda minēto pozīciju. Sekojošajā naktī, sadarbībā ar savu palīgu Heinrihu Luī Dare (Heinrich Louis d'Arrest), Galle pārbaudīja norādīto debess apgabalu un atklāja tajā 8. zvaigžņlieluma spīdekli tikai 1° attālumā no aprēķinātās vietas. Novērojot objektu nākamajās naktīs, kļuva skaidrs, ka tā ir planēta. Pats Galle vienmēr noliedza, ka viņš atklājis Neptūnu, apgalvojot, ka tas ir tikai Leverjē nopelns.
Breslavas observatorija
1851. gadā J.Galle pārcēlās uz Breslavu (mūsdienās Vroclava), kur sāka strādāt par vietējās observatorijas direktoru. 1856. gadā viņš kļuva par astronomijas profesoru Silēzijas Frīdriha Vilhelma universitātē Breslavā (Vroclavas universitāte mūsdienās). Breslavā J.Galle nostrādāja 45 gadus. Viņš nodarbojās ar planētu orbītu precīzu noteikšanu; attīstīja metodes, kā noteikt ziemeļblāzmu augstumu un meteoru trajektorijas; piepalīdzot dēlam, apkopoja vienā darbā datus par visām tobrīd zināmajām komētām; nodarbojās ar Zemes magnētiskā lauka pētīšanu un klimatoloģiju. J.Galle kopumā nopublicēja vairāk kā 200 darbus.
1897. gadā J.Galle atgriezās Potsdamā, kur 1910. gadā mira 98 gadu vecumā.
1977. gadā Grefenhainihenā viņam atklāja pieminekli.
Galles vārdā nosaukts krāteris uz Mēness, krāteris uz Marsa, asteroīds 2097 Galle un viens no Neptūna gredzeniem.
Ārējās saites
