Jenss Jākobs Bercēliuss (zviedru: Jöns Jakob Berzelius; dzimis 1779. gada 20. augustā Veversundā (Väversunda), miris 1848. gada 7. augustā Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis. Viņš ieviesa mūsdienās pazīstamos ķīmiskos simbolus un ir mūsdienu ķīmijas nomenklatūras pamatlicējs. Kopā ar Džonu Daltonu, Antuānu Lavuazjē un Robertu Boilu tiek uzskatīts par modernās ķīmijas tēvu.[1]
Bercēliuss mācījies Upsālas Universitātē un 1804. gadā saņēmis medicīnas doktora grādu. 1807. gadā kļuvis par Stokholmas medicīnas augskolas profesoru, bet no 1810. gada - par jaundibinātā Karolīnas institūta ķīmijas un farmācijas profesoru. Bercēliuss bija Zviedrijas zinātņu akadēmijas loceklis no 1808. gada, bet no 1810. gada – tās prezidents.
1806. gadā ieviesis terminu "organiskā ķīmija". 1815. gadā noskaidrojis etiķskābes, dzintarskābes, vīnskābes un citu vielu formulas. 1830. gadā, pētot vīnogskābi, atklājis, ka tās ķīmiskais sastāvs ir identisks vīnskābes sastāvam un ierosinājis to izskaidrot ar atomu dažādu sakārtojumu molekulās, kā arī ieteicis šo fenomenu apzīmēt ar terminu "izomērija". Bercēliuss ieviesis arī tādus jēdzienus kā katalīze, polimērs un alotropija.
Bercēliuss atklājis ķīmiskos elementus selēnu, toriju un cēriju, kā arī devis nosaukumus viņa studentu atklātajiem litijam un vanādijam. Pirmo reizi izdalījis brīvā veidā silīciju, titānu, tantālu, cirkoniju.
Atsauces
Ārējās saites
