Lielupes pusē no dzelzceļa te ir visai plašs priežu meža masīvs, kas stiepjas gandrīz līdz pašam Lielupes krastam. Tur iekārtoti Jaundubultu kapi. No Lielupes kreisā krasta līdz jūras malai šeit ir apmēram 2,3 kilometri. Arī kāpu josla gar pludmali ir platāka, nekā citās Jūrmalas daļās un to klāj pārsvarā priežu audzes.
Vēsture
1848. gadā uz rietumiem no Dubultiem aiz Robežu ielas (tagadējās Kļavu ielas) Slokas mežniecības teritorijā iedalīja 100 gruntsgabalus vasarnīcu celšanai. Līdz toreizējai Karlsbādei kareivji izbūvēja galveno ielu, no kuras uz jūras pusi ieprojektēja 14 šķērslīnijas, bet uz meža pusi tikai trīs līnijas. Vēlāk ierādīja arī jaunus gruntsgabalus mežā, kur izveidoja papildus prospektus. Pirmā silto vannu iestāde piederēja Dimzam, vēlāk uzbūvēja vēl trīs šādas iestādes.[2]
Arhitektūras pieminekļi
Dzīvojamā ēka Strēlnieku prospektā 58 ar jūgendstila iezīmēm torņveida izbūvi, verandu un lodžiju. Ēkas sienas rotā kokgriezumi, kas veidoti kā jūgendstilam raksturīgie ģeometriskie un augu ornamenti. Dzīvojamā ēka-pansija Poruka prospektā 45 ar klasiskās stilistikas iezīmēm. Dzīvojamā ēka Dubultu prospektā 45 ar vasarnīcas centrā novietotu verandu, ko noslēdz balustrāde un terase otrajā stāvā. Stāvie jumti ar nošļauptajiem galiem, vertikāli akcentētie jumtgaļi un verandas sīkrūšu dalījums ēkas veidolam piešķir nacionālā romantisma iezīmes.[3]
Ievērojamas personības
Jaundubultu kapiJaundubultu pludmale saulrieta laikā
Poruka prospektā 27 atrodas literatūrvēsturnieka Luda Bērziņa (1870-1965) memoriālais muzejs,[4] kā arī Tenisa vēstures muzejs.[5]
.jpg)
