|
Japa (pavalsts)
Japas Valsts (japiešu: Nam nu Wa'ab, angļu: Yap State) ir viena no Mikronēzijas Federatīvo Valstu pavalstīm. Atrodas valsts rietumu daļā starp Palau rietumos, Marianas salām ziemeļos un Čūku austrumos. Pavalsts galvaspilsēta ir Kolonja. Attālums no Kolonjas līdz federālajai galvaspilsētai Palikirai ir ap 2200 kilometriem.
Ģeogrāfija
Japas pavalsts aizņem Karolīnu salu arhipelāga rietumu daļu un iekļauj 20 atolus un atsevišķas salas; kopā 145 saliņas, kuru kopējā sauszemes platība ir 124 km².[1]
- Rietumu grupa
- Nulu — atols ar 9 salām, sauszemes platība 40 ha, 6 iedzīvotāji (2010);
- Japa — vulkānisku salu grupa ar 14 salām, platība 100,16 km², 7371 iedzīvotājs (2010);
- Uliti — atols ar 34 salām, platība 3,57 km², 847 iedzīvotāji (2010);
- Tērtlailendas — atols ar 3 salām, platība 41 ha, neapdzīvots;
- Sohojoru sēklis — atols ar 2 salām, platība 26 ha, neapdzīvots;
- Falalopa — koraļļu sala, platība 93 ha, 481 iedzīvotāji (1987);
- Sorola — atols ar 9 salām, platība 93,4 ha, neapdzīvots;
- Faisa — koraļļu sala, platība 2,6 km², 294 iedzīvotāji (2010).
- Austrumu grupa
- Volēi — atols ar 18 salām, platība 4,5 km², 1039 iedzīvotāji (2010);
- Ēuripika — atols ar 3 salām, platība 23,6 ha, 114 iedzīvotāji (2010);
- Faraulepa — atols ar 3 salām, platība 42,2 ha, 193 iedzīvotāji (2010);
- Ifalika — atols ar 3 salām, platība 1,47 km², 578 iedzīvotāji (2010);
- Haferuta — koraļļu sala, platība 13 ha, neapdzīvota;
- Olimarao — atols ar 2 salām, platība 22 ha, neapdzīvots;
- Lamoliora — atols ar 2 salām, platība 17 ha, neapdzīvots;
- Elato — atols ar 3 salām, platība 52,6 ha, 105 iedzīvotāji (2010);
- Rietumfaju — atols ar 1 salu, platība 6,2 ha, neapdzīvots;
- Lamotreka — atols ar 3 salām, platība 98,2 ha, 329 iedzīvotāji (2010);
- Pikelota — koraļļu sala, platība 12,6 ha, neapdzīvota;
- Satavala — koraļļu sala, platība 1,1 km², 501 iedzīvotāji (2010);
Vēsture
Japu ap 3. gadu tūkstoti p.m.ē. apdzīvoja ieceļotāji no Malajas arhipelāga, Jaungvinejas un Zālamana salām; japiešu valoda līdzīga malajiešu valodām, bet ar ievērojamu papuasu valodu ietekmi. Pārējos atolus austrumos no Japas apdzīvoja ieceļotāji no Polinēzijas.
Japas valsts kļuva pazīstama ar savu akmens naudu — milzīgiem akmens diskiem, kurus vēl pirms dažiem gadiem varēja izmantot kā maksāšanas līdzekli. Tā kā šī akmens nauda bija jāizgatavo no akmeņiem, kurus salā nevarēja iegūt, tās vērtība ir izskaidrojama ar riskiem, kas saistīti ar šādu ekspedīciju (parasti uz Palau).
Japa formāli bija Spānijas īpašumā jau no 16. gadsimta, bet reāla koloniālā administrācija tika izveidota vien 1885. gadā, kad uz salu tika nosūtīts pirmais gubernators. Trīs dienas pēc gubernatora un divu Spānijas karakuģu ierašanās Vācijas impērijas kara flotes lielgaballaiva Iltis sasniedza Japas ostu un pārņēma savā valdījumā visas salas Klusajā okeānā starp ekvatoru un 11° ziemeļu platuma un starp 133° un 164° austrumu garuma. Pāvesta Leona XIII arbitrāža 1885. gada 22. oktobrī piešķīra Karolīnu salas Spānijai. 1899. gada 30. jūnijā, pēc Spānijas un Amerikas kara, Spānija pārdeva Karolīnu salas, Palau salas un lielāko daļu Marianas salu Vācijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā salu okupēja Japāna, kas pēc tam to pārvaldīja kā Nāciju līgas mandātu. Pēc Otrā pasaules kara Japa kļuva par ASV Klusā okeāna salu mandātteritoriju.
1979. gada 10. maijā Japa ratificēja Mikronēzijas Federatīvo Valstu konstitūciju un ar oficiālo neatkarības pasludināšanu 1986. gada 3. novembrī kļuva par šīs jaunās valsts neatņemamu sastāvdaļu.
Atsauces
Ārējās saites
|
|
