Jānis Elsis (dzimis 1895. gada 15. janvārī, miris 1938. gada 2. oktobrī) bija sarkano latviešu strēlnieku un Sarkanās armijas virsnieks.
Dzīvesgājums
Piedzima 1895. gadā Bauņu pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja 10. Sibīrijas strēlnieku pulkā.
1918. gada aprīlī iecelts par Latviešu strēlnieku divīzijas 3. strēlnieku pulka 1. bataljona komandieri, 1918. gada jūnijā — par šī pulka komandieri. 1919. gada oktobrī smagi ievainots. No 1920. gada jūlija 1. latviešu strēlnieku brigādes komandiera amatā, Perekopa-Čongaras operācijā piedalījās Išuņas nocietinājumu ieņemšanā.
Komunistiskās partijas biedrs kopš 1924. gada. 1924. gadā — 67. strēlnieku pulka komandieris. 1926.—1927. gadā — Sarkanās armijas Galvenās pārvaldes rīcībā. No 1927. līdz 1930. gadam mācījās M. Frunzes Kara akadēmijā, no 1931. līdz 1933. gadam bija šīs akadēmijas adjunkts. 23. strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks no 1934. gada janvāra līdz 1936. gada martam. Aizbaikāla kara apgabala štāba 2. nodaļas priekšnieks.
1937. gada decembrī arestēts. Piespriests nāvessods. Reabilitēts 1956. gadā.[1]
Atsauces
- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
.svg){kind=small}
