Dzimis 1666. gada 27. augustā (6. septembrī pēc jaunā stila).
Pēc cara Fjodora nāves 1682. gadā Bajāru dome, atbilstoši likumam sasauca visu valsts kārtu pārstāvju saeimu, lai tas apstiprinātu 16 gadus veco troņmantnieku Ivanu par caru. Taču Nariškinu dzimta (cara Alekseja atraitne Natālija un viņas daudzie radinieki) izvēlējās apvērsuma ceļu. Puča atbalstītāju vidū bija arī patriarhs Joakims. Viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas vienbalsīgi izsauca par caru 10 gadus veco Pēteri. Pat Tolstojs, vēlāk rakstot savu pasūtījuma propagandas romānu "Pēteris pirmais", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar nažiem. Karandejeva strēļu pulks uzreiz paziņoja, ka šādam neleģitīmam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko”. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā armija un jau pēc divām nedēļām tās dumpis piespieda puča rīkotājus atteikties no varas par labu likumam. Beigu beigās 1682. gada 25. jūnijā par cariem kronēja abus - gan Ivanu, gan Pēteri, - izveidojot divvaldību (izveidoja pat īpašu cara troni ar diviem sēdekļiem). 15. septembrī vecāko māsu Sofiju ievēlēja par abu mazgadīgo caru reģenti.
Politika Ivanu neinteresēja, to viņš atstāja Sofijas ziņā, bet pats visu brīvo laiku veltīja ģimenei, literatūrai, zinātnei, mākslai.
Negaidīti miris 1696. gada 29. janvārī (8. februārī pēc jaunā stila).
Ģimene
tēvs Krievijas cars Aleksejs I Romanovs, māte - Marija Miloslavska (Мария Ильинична Милославская)
pirmā sieva - laulājušies 1684. gadā, - Praskovja Saltikova (Прасковья Фёдоровна Салтыкова)
meita Marija (Мария Иоанновна, 1689.-1692.)
meita Teodosija (Феодосия Иоанновна, 1690.-1691.)
meita Katrīna (Екатерина Иоанновна, 1691.-1733.), Ivana VI māte