PROFILBARU.COM

Irbe; Īra
	Irbes upe iepretim Miķeļtornim
	Irbe, Stende, Rinda un Puzes ezers
Satekupes	Rinda un Stende ; 57°32′32″N 21°54′41″E / 57.54222°N 21.91139°E
Ieteka	Baltijas jūra (Irbes šaurums) ; 57°38′41″N 22°08′45″E / 57.64472°N 22.14583°EKoordinātas: 57°38′41″N 22°08′45″E / 57.64472°N 22.14583°E
Caurteces valstis	Latvija
Garums	32 km
Kritums	8 m
Vidējā caurtece	15,5 m³/s
Gada notece	0,5 km³
Baseina platība	1924 km²
Galvenās pietekas	Dižgrāvis
	Irbe; Īra Vikikrātuvē

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve, lībiešu: Īra joug)^[1]^[2] ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos. Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes upju Rindas un Stendes sateces. Vienīgā ievērojamā pieteka ir Dižgrāvis upes kreisajā krastā. Upes kritums 8 m (0,25 m/km),^[3] pēc citiem avotiem 5,5 m (0,18 m/km), daži avoti vienlaikus nosauc abus variantus.^[4] Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Lielākais mēneša caurplūdums novērots aprīlī — 36 m³/s, mazākais augustā — 3,29 m³/s.^[5]

Upes raksturojums

Irbei nav tādas izteiktas ielejas kā daudzām līdzīga lieluma upēm citur Latvijā un tās plūdums ir vienmērīgs, bez kritumiem un krācēm. Liela daļa upes ir regulēta.^[5] Irbe tūrisma avotos dažkārt tiek nodēvēta par Gaujai līdzīgu, lai gan tā ir šaurāka un bez smilšakmeņu atsegumiem.^[4] Irbes vidustece ir stipri līkumota, ar daudzām vecupēm un saliņām.^[3]^[6]

Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Irbe tek pa Piejūras zemieni paralēli jūras malai, tādēļ tās krasti un gultne ir smilšainas. No jūras upi atdala šai piekrastei raksturīgā vigu un kangaru ainava, kas vērojama arī labajā krastā. Krasti stāvi, nogruvuši, upē daudz sakritušu koku. Irbes upei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā un vēlāk vēji izveidojuši kāpas.

Pēc 20. gadsimta vidus datiem, upē mīt līdakas, asari, raudas, sapali, zuši, pavasaros — vimbas un ālanti, rudeņos laši un taimiņi.^[7] Mūsdienās upes hidroķīmiskais stāvoklis tiek raksturīgs kā zivīm nelabvēlīgs mazā skābekļa daudzuma dēļ rudenī, kas tiek izskaidrots ar pārāk lielu organisko vielu koncentrāciju ūdenī. Šo pašu organisko vielu dēļ ūdens ir ar paaugstinātu krāsainību. Piesārņojošo ķīmisko un antropogēni organisko vielu daudzums ir neliels.^[5] No baseina platības tikai 0,8% aizņem urbanizētās platības un 21,4% lauksaimniecības zemes, pārējā teritorija ir meži un purvi.^[5]

Ūdenstūrisms

Ūdenstūristiem Irbe ir ievērojuma ar savu relatīvo nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta, ja neskaita pamestās Padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1. maija līdz 1. septembrim. Labajā krastā lielāko tecējuma daļu ir dabas liegums Ances purvi un meži bez tik stingra režīma.

Kilometrāža

Irbes tūrisma atzīmes^[4]
Kilometri no grīvas	Augstums metros vjl.	Kritums m/km	Vieta
31 28 27 22 15 5 0	5,5 5,2 5,1 4,5 2,2 0,3 0	0,1 0,1 0,1 0,3 0,2 0,1 —	Rindas un Stendes sateka Dižgrāvja ieteka pie Vičakiem Lāžu koka tilts pie Irbenes Vecs koka tilts ap Lūžņu Miķeļtornis Lielirbes tilts Ieteka jūrā

Irbes upe un lībieši

Kurzemes lībieši pa Irbes upi veidoja sakarus ar iekšzemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances mežiem uz kuģiem krasta tuvumā, bet vēlāk uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē.

Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt — Īra un Īra, pretstatā Mazirbei, kas lībiski ir Irē un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 1930. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upē bija liela cilvēku aktivitāte. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies, palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas.