Imāms (arābu: إمام, Imām — ‘vadītājs’) ir garīdznieks islāmā, kas vada mošeju darbību, organizēt kopīgas musulmaņu kopienas lūgšanas un veic citus rituālus. Šiītu islāmā jēdziens "imāms" tiek izmantots arī, lai apzīmētu virsvadoņus — pravieša Muhameda tiešos pēctečus. Par pirmo imāmu kļuva Muhameda znots Alī ibn Abū Tālibs. Vēl ar šo terminu reizēm apzīmē ievērojamus musulmaņu teologus, kā arī šariata tiesnešus.