Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums. To var izmantot arī reālām gāzēm zemā spiedienā un augstā temperatūrā, lai noteiktu sakarību starp temperatūru, spiedienu un tilpumu. Tas ir Boila—Mariota, Šarla un Gē-Lisaka likumu apvienojums ar Avogadro likumu.
Pirmais to izteica francūzis Benuā Klapeirons (Benoît Émile Clapeyron) 1834. gadā.[1] 1874. gadā krievs Dmitrijs Mendeļejevs likumā ieviesa universālo gāzu konstanti R, tā aizvietojot lielo daudzumu specifisko gāzu konstanšu.[2][3][4]
Vienādojums
Ierastais matemātiskais ideālās gāzes likuma pieraksts ir šāds:
kur:
Aizvietojot n ar m / M, iegūst šādu vienādojumu, kā arī ieviešot blīvumu ρ = m/V:
kur:
Statistiskā mehānika
Statistiskajā mehānikā ideālās gāzes likumu pieraksta šādi:
Termodinamiskie procesi
Process
|
Konstantais lielums
|
Zināmā attiecība
|
P2
|
V2
|
T2
|
Izobārisks process
|
Spiediens
|
V2/V1
|
P2 = P1
|
V2 = V1(T2/T1)
|
T2 = T1(V2/V1)
|
T2/T1
|
P2 = P1
|
V2 = V1(T2/T1)
|
T2 = T1(T2/T1)
|
Izohorisks process
|
Tilpums
|
P2/P1
|
P2 = P1(P2/P1)
|
V2 = V1
|
T2 = T1(P2/P1)
|
T2/T1
|
P2 = P1(T2/T1)
|
V2 = V1
|
T2 = T1(T2/T1)
|
Izotermisks process
|
Temperatūra
|
P2/P1
|
P2 = P1(P2/P1)
|
V2 = V1/(P2/P1)
|
T2 = T1
|
V2/V1
|
P2 = P1/(V2/V1)
|
V2 = V1(V2/V1)
|
T2 = T1
|
Izentropisks process (atgriezenisks adiabātisks process)
|
Entropija
|
P2/P1
|
P2 = P1(P2/P1)
|
V2 = V1(P2/P1)(−1/γ)
|
T2 = T1(P2/P1)(1 − 1/γ)
|
V2/V1
|
P2 = P1(V2/V1)−γ
|
V2 = V1(V2/V1)
|
T2 = T1(V2/V1)(1 − γ)
|
T2/T1
|
P2 = P1(T2/T1)γ/(γ − 1)
|
V2 = V1(T2/T1)1/(1 − γ)
|
T2 = T1(T2/T1)
|
Politropisks process
|
P Vn
|
P2/P1
|
P2 = P1(P2/P1)
|
V2 = V1(P2/P1)(-1/n)
|
T2 = T1(P2/P1)(1 - 1/n)
|
V2/V1
|
P2 = P1(V2/V1)−n
|
V2 = V1(V2/V1)
|
T2 = T1(V2/V1)(1−n)
|
T2/T1
|
P2 = P1(T2/T1)n/(n − 1)
|
V2 = V1(T2/T1)1/(1 − n)
|
T2 = T1(T2/T1)
|
Atsauces
Ārējās saites