Grāfiene Dibarī

Marija Žanna Dibarī Marie-Jeanne du Barry Grāfiene Dibarī Elizabetes Vižē Le Brunas gleznā (1781) Personīgā informācija Dzimusi 1743. gada 19. augustā Vokulēra, Francijas Karaliste, tagad  Francija Mirusi 1793. gada 8. decembrī (50 gadi) Parīze, Francijas Pirmā republika, tagad  Francija Tautība francūziete Nodarbošanās kurtizāne, karaļa favorīte Dzīvesbiedrs Grāfs Gijoms Dibarī Paraksts

Grāfiene Marija Žanna Dibarī (franču: Marie-Jeanne du Barry; dzimusi Marija Žanna Bekū Marie-Jeanne Bécu 1743. gada 19. augustā, mirusi 1793. gada 8. decembrī) bija Francijas galma dāma un kurtizāne, kura kļuva par favorīti Francijas karalim Luijam XV un ir viena no slavenākajām Lielā terora upurēm.

Galmā nodarbojās galvenokārt ar intrigām, dīkām izklaidēm, piemēram, lika četrām istabmeitām it kā rotaļas pēc atkailināt un kā mazu bērnu nopērt marķīzi Rozenu (dzimušu Žannu Oktāviju grāfieni Vudrē-Senremī (Jeanne-Octavie commtesse de Vaudrey-Saint-Remy)), kas izraisīja skandālu galmā.^[1][2] Dibarī un marķīze bija viena otrai pieķērušās, bija arī intīmas attiecības. Karaļa brāļasieva Provansas grāfiene pārmācīja marķīzi kā savu galmadāmu par tuvām attiecībām ar Dibarī, pēc kā marķīze atsala. Grāfiene Dibarī sūdzējās karalim, kurš jokoja, ka marķīze Rozena ir bērns, kas pelnījis rīkstes. Dibarī ieaicināja marķīzi savā buduārā un pavēlēja četrām istabmeitām novilkt draudzenei drēbes, atkailināt viņas sēžamvietu un uzskaitīt kārtīgi ar rīkstēm.^[3][4]

Marija-Žanna Bekū, grāfiene Dibarī ieslodzījumā Konsjeržerī

Mirusi giljotinējot — pēc publiska pēriena nocērtot galvu Konkordijas laukumā Parīzē. Viņas pēdējie vārdi uz ešafota "Encore un moment, monsieur le bourreau, un petit moment" (Vēl mirkli vairāk, bendes kungs, vēl mirklīti) ir visslavenākā viņas frāze.

Attēlojums mākslā un kino

Grāfienes Dibarī dzīve ir attēlota vairākās filmās:

• "Žanna Dibarī. Karaļa favorīte" (franču: Jeanne du Barry) ir 2023. gada Francijas, Beļģijas un Apvienotās Karalistes kopražojuma vēsturiska drāmas filma, kuras režisore un producente ir Maivena, kura arī attēlo Žannu Dibarī filmā.

Atsauces

1. Bertram, James Glass. (1904) Flagellation & the Flagellants: A History of the Rod in All Countries. W. Reeves, p.331.
2. Cantrel, Émile (1861) Nouvelles à la main sur la comtesse Du BarryH. Plon, p.294.
3. Meiners, Christoph. (1808) History of the Female Sex: Comprising a View of the Habits, Manners Henry Colburn. p.406-407
4. La Chronique scandaleuse, ou Mémoires pour servir à l’Historie de la Génération présente, Paris : 1789, tome III, p.11-13

Ārējās saites

• Madame du Barry at Château de Versailles
• Full text of Memoirs of the Comtesse Du Barry from Project Gutenberg
• Catherine Delors: Madame du Barry returns to Versailles Arhivēts 2021. gada 5. augustā, Wayback Machine vietnē.
• Jeanne Bécu, Countess du Barry at Unofficial Royalty