Partija izveidota tūlīt pēc Siņhai revolūcijas uzvaras Ķīnā 1911. gadā. Pirmais partijas priekšsēdētājs bija Suņs Jatsens. 1926. gadā, 2. partijas kongresā par partijas priekšsēdētāju ievēlēja Vanu Dzinveju, taču to no amata gāza partijas Centrālās izpildkomitejas (CIK) un Pastāvīgās komitejas loceklis, Nacionālās revolucionārās armijas virspavēlnieks ģenerālis Čans Kaiši.
Līdz 1971. gadam partija pastāvēja un darbojās tikai kā diktatora Čana Kaiši atbalstītāju kopa, bet par politisku partiju vispārpieņemtā izpratnē kļuva 1970. gadu beigās.
Kopā ar "Pirmo tautas partiju" veido t.s. zilo koalīciju, kuras mērķis ir atkalapvienoties ar kontinentālo Ķīnu, pretēji t.s. zaļajai koalīcijai, kas ar Demokrātiski progresīvo partiju priekšgalā vēlas proklamēt Taivanu par suverēnu un no Ķīnas neatkarīgu valsti.
