Dzimis 1849. gada 12. augustā Katvaru muižas dārznieka Mārtiņa Zemmera un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Dzirnes, ģimenē kā jaunākais dēls. Viņa brāļi bija Kārlis Zemmers (1837—1867), Eižens Zemmers (1843—1906), Aleksandrs Zemmers (1846—1914).
Studēja Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē, ko beidza 1875. gadā.
Kā kara ārsts piedalījās Krievu—turku karā (1877—1878), vēlāk Turkmenistānas iekarošanā (Ахал-текинская экспедиция, 1879–1881), Krievijas impērijas un Afganistānas robežas nospraušanas komisijā (1886–1887). Paaugstināts ģenerālmajora pakāpē, bija Hersonas kara lazaretes galvenais ārsts (1895-1900). 1896. gadā viņu ar Krievijas Impērijas Senāta lēmumu uzņēma muižnieku kārtā un 1904. gadā piešķīra dzimtas ģerboni.[1]
G. Semmer. Über die Faserstoffbildung im Amphibien- und Vogelblut und die Entstehung der rothen Blutkörperchen der Säugethiere. Dorpat: C. Mattiesen, 1874.[3]