Georgijs Katis
Георгий Петрович Катыс
|
|
| Personīgā informācija
|
| Dzimis
|
1926. gada 31. jūlijā
Maskava,  PSRS
|
| Miris
|
2017. gada 7. augustā (91 gads)
|
| Pilsonība
|
PSRS,  Krievija
|
| Tautība
|
Krievs
|
| Vecāki
|
Pēteris Katis (1876.—1931.)
Marija Katis (Berezovskaja) (1896.—1987.)
|
| Brāļi
|
Roberts
|
| Māsas
|
Irina
|
| Dzīvesbiedre
|
Aleksandra Mastrjukova
Marina Katis
|
| Bērni
|
Aleksandrs Katis
Marina Katis
Pjotrs Katis
|
|
|
|
| Inženiera darbība
|
| Nozare
|
mehāniskā inženierija
|
| Izglītība
|
Maskavas metalurģiskais institūts, Maskavas aviomehāniskais institūts
|
|
| Zinātniskā darbība
|
| Zinātne
|
kosmiskā optoelektronika, automātiskās sistēmas
|
| Darba vietas
|
Automātikas un telemehānikas institūts, Maskavas radiotehnikas, elektronikas un automātikas institūts
|
| Alma mater
|
N. Baumana vārdā nosauktā Maskavas augstākā tehniskā skola, Automātikas un telemehānikas institūts
|
|
Georgijs Katis (Георгий Петрович Катыс, dzimis 1926. gada 31. jūlijā) bija PSRS, Krievijas zinātnieks, bijis kosmonauts, bet nav lidojis kosmosā.
Biogrāfija
1953. gadā Katis pabeidza N. Baumana vārdā nosauktā Maskavas augstāko tehnisko skolu un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu. Viņu nosūtīja uz Ķīmiskās rūpniecības ministrijas slepenu zinātniski pētniecisko institūtu 4019. Tur viņš nodarbojās ar raķešu degvielu izmēģinājumiem.
1962. gadā Katis Automātikas un telemehānikas institūtā ieguva tehnisko zinātņu doktora grādu un kļuva par laboratorijas vadītāju šajā institūtā B. Petrova nodaļā. Laboratorija nodarbojās ar kosmisko sistēmu izstrādi: optiski ekektroniskās sistēmas Zemes virsmas novērošanai, kosmisko aparātu orientācijas sistēmas.
1962. gada jūlijā Katis aizsūtīja vēstuli PSRS valdībai (Ņ. Hruščovam) ar piedāvājumu pilotējamā kosmosa kuģī veikt zinātniskos pētījumus, uzņemot Zemes virsmu ar optiski elektroniskām ierīcēm. Viņš pats sevi piedāvāja kā kosmonautu-zinātnieku, kurš varētu veikt šādus darbus. Līdz tam laikam visi kosmonauti bija tikai kara lidotāji. Drīz viņu nosūtīja uz medicīnas kosmisiju, kuru veiksmīgi izgāja. 1963. gada 8. janvārī viņu kopā ar citiem Gaisa spēku 2. iesaukuma 25 finālistiem izskatīja komisija, bet kosmonautu vienībā Katis netika ieskaitīts. Pēc oficiālās versijas, viņa kandidatūra tika noraidīta, jo pārsniegts noteikts vecums. Pēc paša Kata domām, iemesls bija viņa tēvs, Krievijas latvietis, kuru represēja un nošāva 1931. gadā (reabilitēts 1957. gadā).[1][2]
Katis neatkāpās, un rakstīja nākamo vēstuli ar lūgumu vēlreiz izskatīt viņa kandidatūru, kuru nosūtīja PSRS valdībai, PSRS Gaisa spēku virspavēlniekam, PSRS Zinātņu akadēmijas prezidentam. Šoreiz bija pozitīvs lēmums, un 1964. gada 29. maijā viņu uzņēma Voshod programmas kosmonautu sagatavošanas grupā. no 1964. gada 1. jūnija līdz oktobrim Katis izgāja sagatavošanas kursu kā kosmonauts-zinātnieks. Jūlijā viņu kopā ar Borisu Volinovu un Borisu Jegorovu apstiprināja Voshod-1 pamatapkalpē. Valsts drošības komiteja atklāja, ka Parīzē dzīvo viņa pusbrālis un pusmāsa no tēva pirmās laulības. Viņi kopā ar māti uz Franciju aizbrauca 1910. gadā, 16 gadus pirms Georgijs bija dzimis. Tā kā tēvs tika arestēts, kad Georgijam bija 5 gadi, tad par savu brāli un māsu nekā nezināja.[3] Diemžēl valsts komisija 1964. gada 9. oktobrī lēma Kata vietā pamatapkalpē nozīmēt Konstantīnu Feoktistovu, kurš bija Voshod konstruktors. 1964. gada 12. oktobrī startēja kosmosa kuģis Voshod-1, un Katis bija dublieru apkalpē. Pēc tam viņš turpināja darbu Automātikas un telemehānikas institūtā, kur sagatavoja zinātnisko programmu un nepieciešamās iekārtas Voshod-3 lidojumam.
No 1965. gada aprīļa līdz decembrim Katis Kosmonautu sagatavošanas centrā gatavojās Voshod-3 lidojumam kopā ar B. Volinovu. Sakarā ar Sergeja Koroļova slimību un nāvi, Voshod-3 zinātniskā programma tika mainīta uz militāro, Katis tika izņemts no apkalpes. Tad viņš gatavojās Voshod-4 lidojumam. Vēlāk vispār Voshod programma tika slēgta.
No 1966. līdz 1968. gadam Katis organizēja PSRS Zinātņu akadēmijas kosmonautu nodaļu. 1968. gadā no maija līdz jūnijam bija kosmonautu-zinātnieku grupas komandieris. 1968. gada jūnijā Kati ieskaitīja rezervē, un viņš vairs netika iesaistīts kosmisko lidojumu sagatavošanā. 1974. gadā tika izslēgts no kosmonautu rezerves.
1972. gadā Katis kļuva par Automātikas un telemehānikas institūta automātisko sistēmu laboratorijas priekšnieku. No 1984. gada viņš bija Maskavas radiotehnikas, elektronikas un automātikas institūta profesors Optoelektronikas teorētisko pamatu katedrā.
Atsauces
Ārējās saites
