Fricis Kārkliņš (1879—1941) bija latviešu uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks. Ventspilspilsētas galva (1926—1931). Beļģijas vicekonsuls Ventspilī.
Dzīvesgājums
Dzimis 1879. gadā. Pirmā pasaules kara laikā Fricis Kārkliņš ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur vadīja saimniecības daļu kara hospitālī. 1918. gadā atgriezās dzimtenē, pēc Latvijas valsts pasludināšanas vadīja pilsētas pārvaldi (1918—1919).
1926. gadā Kārkliņu ievēlēja par pilsētas galvu. 1927. gadā viņš piedalījās kuģniecības akciju sabiedrības "Jūra" (Aspazijas ielā 27, tagad Ģertrūdes ielā 27) dibināšanā, bija tās valdes loceklis un rīkotājdirektors. Sabiedrībai piederēja tvaikoņi "Saule" (nopirkts 1927. gadā), "Ausma" (1928) un "Gaisma" (1929). Viņa dēls Maigonis Kārkliņš bija kuģa "Ausma" kapteinis.
1941. gada 14. jūnijā Frici Kārkliņu kopā ar dēliem Ceroni un Maigoni apcietināja un deportēja uz Krieviju, pārējos ģimenes locekļus izsūtīja uz Krasnojarskas novadu.[1]
Miris 1941. gada 1. decembrī Vjatlaga 7. lēģera punkta 1. apakšpunkta lazaretē, apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā.[2]
