Frekvences modulācija (FM) ir modulācijas veids, kuru izmanto radiosakaros. Šeit, modulējošais signāls maina nesēja frekvenci (nobīda to uz augšu un leju proporcionāli savai vērtībai). Šī ir vēsturiski otrā modulācijas metode, kuru lietoja radiosakariem. Frekvences modulācija ir noturīgāka pret traucējumiem, nekā amplitūdas modulācija, jo traucējumi parasti izmaina amplitūdu. Vēl, šeit ir efektīvāka raidītāja jaudas izmantošana, jo tā visu laiku ir 100% no maksimālās. Amplitūdas modulācijāi, raidītāja jauda vidēji bija 50% no maksimālās un mainījās līdz ar signālu.
Analogā
Analogo frekvences modulāciju lietoja un lieto radiopārraidēm, parasti ultraīsviļņu diapazonā. Latvijā (un PSRS) sākumā šīm vajadzībām lietoja frekvences ~65—73 MHz. Pārējā pasaulē (tagad arī Latvijā) lietoja un lieto frekvences 88—108 MHz. Atšķirībā no amplitūdas modulācijas, FM ir mazāk ierobežots dinamiskais diapazons (atšķirība starp lielāko un mazāko signāla līmeni). FM radio lietotās frekvences ir augstākas nekā AM radio, tāpēc radioviļņi neizplatās tik tālu un vajag lielāku daudzumu raidītāju, lai nosegtu vienu un to pašu teritoriju.
Digitālā
Frekvences ciparu modulācijā modulējošais signāls var ieņemt tikai noteiktas vērtības, kas atbilst attiecīgi nobīdītām nesējfrekvences vērtībām. Parasti lieto 2 vērtības, kas vienā simbolā ļauj iekodēt vienu bitu, lai arī var lietot vairāk, kas ļautu iekodēt vairāk (uz sliktākas traucējumnoturības rēķina). Bieži vien, mainoties bitiem, nesēja frekvenci maina nevis strauji, bet pakāpeniski, tādējādi samazinot nepieciešamo frekvenču joslu. Šāda veida modulāciju (MSK) lieto GSM. FSK (frequency shift keying) ir vispārīgā digitālā frekvences modulācijas metode.
Frekvences ciparu modulāciju lietoja pirmajos modemos. Tur, viens modems sūtīja vienu no divām frekvencēm, un otrs modems sūtīja vienu no divām citām frekvencēm. Tas, kura frekvence bija izvēlēta, noteica vai signāls ir 1 vai 0. Šiem modemiem datu pārraides ātrums bija 300—1200 b/s.
Ārējās saites
