Fransuā Ozons
François Ozon |
|---|
 Fransuā Ozons 2012. gadā |
| Dzimis |
1967. gada 15. novembrī (57 gadi)
 Parīze, Francija |
|---|
| Nodarbošanās |
kinorežisors |
|---|
| Darbības gadi |
1988—pašlaik |
|---|
Fransuā Ozons (franču: François Ozon; dzimis 1967. gada 15. novembrī) ir franču kinorežisors un scenārists.
Ozonu uzskata par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu Francijas kinorežisoriem. Viņa filmas raksturo estētisks vizuālais stils, satīrisks humors un cilvēka seksualitātes tēma.[1]
Ieguvis starptautisku atpazīstamību ar muzikālo komēdiju "Astoņas sievietes" (8 femmes, 2002) un erotisko trilleri "Baseins" (Swimming Pool, 2003). Vairākās savās filmās sadarbojies ar aktrisi Šārloti Remplingu.
Režisējis arī filmas "Sitkoms" (Sitcom, 1998), "Zem smiltīm" (2000), "Mājā" (Dans la maison, 2012), "Jauna un skaista" (Jeune & Jolie, 2013), "Francs" (Frantz, 2016), "Dubultais mīlnieks" (L'Amant Double, 2017), "Paldies Dievam" (Grâce à Dieu, 2019), "85. gada vasara" (2020), "Viss noritēja labi" (2021), "Pēters fon Kants" (Peter von Kant, 2022) un "Mans noziegums" (Mon crime, 2023).
Atsauces
Ārējās saites
