Fransuā Miterāns (franču: François Maurice Adrien Marie Mitterrand; dzimis 1916. gada 26. oktobrī, miris 1996. gada 9. janvārī) bija Francijas Piektās republikas prezidents no 1981. līdz 1995. gadam. Pirmais sociālists, kas ievēlēts par Šarla de Golla izveidotās Piektās republikas prezidentu. Miterāns ir visilgāk šo amatu ieņēmušais prezidents, amatā atrodoties divus septiņus gadus ilgus termiņus. No 2002. gada prezidenta termiņu samazināja uz pieciem gadiem.
Nacistiskās Vācijas pakļautībā esošās Višī Francijas laikā strādāja par civilierēdni, vēlāk sadarbojās ar Pretošanās kustību. Pēc kara izveidotās Ceturtās republikas laikā vairākkārt bija ministrs. Miterāns un sociālisti bija opozīcijā de Gollam Francijas Piektās republikas radīšanā, kritizējot to kā valsts apvērsumu.
No 1965. gada prezidenta vēlēšanām Miterāns bija galvenais kreiso spēku kandidāts Francijas prezidenta amatam, kuru beidzot ieguva 1981. gadā. Miterāna vadītā sociālistu un komunistu valdība sākumā centās veikt radikālu valsts kontroles palielināšanu, veicot uzņēmumu nacionalizāciju, tomēr saasinoties ekonomikas stāvoklim viņš mainīja kursu tradicionālā kapitālisma virzienā. Savas varas otrajā termiņā aizvien vairāk atsvešinājās no Sociālistiskās partijas, un pēc zaudējuma Nacionālās asamblejas vēlēšanās bija spiests iecelt labējo Žaku Širaku par premjerministru.
Aizstāvēja kursu uz ciešāku sadarbību ar VFR un Eiropas integrāciju. Viens no Māstrihtas līguma autoriem. Miterāns bija pirmais Rietumu lielvalsts vadītājs, kurš 1992. gadā ieradās Latvijā pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.[1][2] Miterāns mira 1996. gada 8. janvārī 79 gadu vecumā no vēža.[3]
.jpg)
