Framnēsa kalni (angļu: Framnes Mountains) ir kalnu sistēma Austrumantarktīdā, Maka Robertsona Zemē. Stiepjas ziemeļu — dienvidu virzienā ~50 km garumā. Sastāv no vairākām paralēlām kalnu grēdām ar kopējo platumu ap 30 km. Galvenās grēdas ir Keisija grēda rietumos, Brauna grēda ar augstāko virsotni 1550 m dienvidos, Deivida grēda centrā un Masona grēda austrumos. Pie Framnesa kalniem pieskaita arī Hendersona kalnu ziemeļaustrumos no Masona grēdas.
Grēdas paceļas virs ledus vairoga kā atsevišķi nunataki, kuru pakājē izveidojušies ezeri.
Kalnus pirmo reizi 1931. gada februārī ieraudzīja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā. Tajā pašā vasarā šos kalnu novēroja arī norvēģu vaļu mednieku ekspedīcija. Apvidu pēc aerofotogrāfijām nokartēja Lāša Kristensena ekspedīcija 1937. gada janvārī un nosauca par godu Framnēsa kalnam (Framnæsfjellet) Norvēģijā.[1]
Ziemeļos no kalniem okeāna krastā atrodas Austrālija polārstacija Mosona, kuras trīs lauka nometnes ierīkotas Framnēsa kalnos.
Atsauces
