Ernsts Hofmanis (vācu: Ernst Reinhold Hofmann) (1801—1871) bija vācbaltiešu ģeologs, mineralogs, ģeogrāfs un ceļotājs.
Dzīvesgājums
Dzimis 1801. gada 20. janvārī Paistu mācītājmuižā Paistu draudzes novadā Vīlandes apriņķī. Mācījās Tērbatas ģimnāzijā (1814—1818), studēja medicīnu un dabaszinātnes Tērbatas Univeritātē.
1823. — 1826. gadā piedalījās Oto fon Kocebū vadītajā ekspedīcijā apkārt pasaulei, veica ģeognostiskus novērojumus.
1828. — 1829. gadā viņš piedalījās ekspedīcijā uz Urāliem, 1833.-1836. gadā lasīja lekcijas par ģeoloģiju un mineraloģiju Tērbatas Universitātē, bet 1837.-1842. gadā Kijevas universitātē. 1842. gadā Hofmani iecēla par kalnrūpniecības inženieru korpusa pulkvedi, 1843. gadā viņš pētīja zelta iegūšanas iespējas Austrumsibīrijas kalnos.
1845.-1863. gadā profesors Hofmanis vadīja Pēterburgas Universitātes Mineraloģijas un ģeognozijas katedru, šajā laikā viņš 1847.-1850. gadā pētīja Urālu ziemeļu reģionus, bet 1853.-1859. gadā Vidējos Urālus.
No 1861. līdz 1865. gadam Hofmanis bija Krievijas Ķeizariskās Mineraloģiskās biedrības direktors, pēc smadzeņu insulta bija spiests 1863. gadā pārtraukt darbu Pēterburgas Universitātē. 1869. gadā viņu paaugstināja ģenerālleitnanta pakāpē.
Miris 1871. gada 4. jūnijā Tērbatā.
Darbi
Hoffman E. Geognostische Beobachtungen auf einer Reise um die Welt in den Jahren 1823—26 // Karsten's Archiv für Mineralogie, Geognosie, Bergbau und Hüttenkunde. — 1829. — Bd. 1.
Hoffman E., Helmersen G. Geognostische Untersuchung des Süd-Ural-Gebirges ausgeführt in den Jahren 1828 und 1829. — Berlin: E. S. Mittler, 1831. — XIV + 82 S.
Hoffman E. Geognostische Beobachtungen auf einer Reise von Dorpat bis Abo. Dorpat: Schünmann, 1837. — 49 S.
Гофман Э. К. Общая ориктогнозия или Учение о признаках минералов. Киев: 1840. — 234 с.
Hoffman E. Bericht über eine geognostische Reise nach Odessa und in die südliche Krimm in den Sommerferien 1838. — St. Petersburg: Akademie der Wissenschaften, 1840.
Гофман Э. К. О золотых промыслах Восточной Сибири. СПб.: Типография И. Глазунова и Компании, 1844. — 156 с.
Hoffman E. Über die Entdeckung edler Metalle in Rußland und deren Ausbeute. St. Petersburg, 1846.
Hoffman E. Reise nach den Goldwäschen Ostsibiriens. St. Petersburg: Akademie der Wissenschaften, 1847. — 230 S.
Гофман Э. К. Руководство к минералогии, составленное по поручению Министерства народного просвещения для русских гимназий. СПб., 1853. — 216 с.
Гофман Э. К. Северный Урал и береговой хребет Пай-Хой. Т. 2. СПб.: Типография Императорской Академии наук, 1856. — 376 с.
Гофман Э. К. Об гипсометрических отношениях хребта Уральского. СПб., 1860.
Гофман Э. К. Юрский период окрестностей Илецкой защиты. СПб., 1863. — 38 с.
Hoffman E. Materialien zur Anfertigung Geologischer Karten der Kaiserlichen Bergwerks-Distrikte des Ural-Gebirges. . St. Petersburg, 1870.
