Sers Edmunds Pērsivals Hilarijs
Sir Edmund Percival Hillary
|
|
| Edmunds Hilarijs ap 1953. gadu
|
| Personīgā informācija
|
| Dzimis
|
1919. gada 20. jūlijā
 Oklenda, Jaunzēlandes domīnija, Britu impērija
|
| Miris
|
2008. gada 11. janvārī (88 gadi)
 Oklenda, Jaunzēlande
|
| Pilsonība
|
Jaunzēlande
|
| Nodarbošanās
|
- ceļotājs
- alpīnists
- filantrops
- diplomāts
- biškopis
|
| Vecāki
|
Pērsivals Ogests Hilarijs
Gertrūda Hilarija (dzimusi Klārka)
|
| Dzīvesbiedre
|
Luīza Mērija Rouza (no 1953. līdz 1975.)
Džūna Mulgrūva (no 1989. līdz 2008.)
|
| Bērni
|
Pīters Hilarijs (dzimis 1954.)
Sāra Hilarija (dzimusi 1955.)
Belinda Hilarija (1959.—1975.)
|
| Paraksts
|
![]()
|
|
Sers Edmunds Pērsivals Hilarijs (angļu: Sir Edmund Percival Hillary; dzimis 1919. gada 20. jūlijā, miris 2008. gada 11. janvārī) bija Jaunzēlandes alpīnists, ceļotājs un filantrops. 1953. gada 29. maijā 33 gadu vecumā viņš kopā ar Nepālas šerpu Tenzingu Norgaju kļuva par pirmajiem, kuriem izdevies sasniegt Zemes augstāko virsotni Everestu.
Biogrāfija
Edmunds Hilarijs dzimis Pērsivala Augusta un skolotājas Gērtrūdas Hilarijas ģimenē 1919. gada 20. jūlijā, tajā laikā Jaunzēlandes domīnijas lielākajā pilsētā Oklendā. Gadu vēlāk, 1920. gadā, ģimene pārcēlās uz mazliet dienvidos no Oklendas esošo mazpilsētu Tuakau, kur tēvs kā Pirmā pasaules kara dalībnieks ieguva zemi. Tur arī Edmunds Hilarijs pavadīja bērnību. Viņa aizraušanās bija grāmatu lasīšana. Pēc Tuakau vietējas skolas pabeigšanas iestājās Oklendas ģimnāzijā. 1935. gadā ģimene pārcēlās dzīvot atpakaļ uz Oklendu. Oklendas ģimnāzijā, pēc skolas sarīkotas ekskursijas, Hilarijs sāka interesēties un aizrauties ar alpīnismu.[1] Pirmo nozīmīgo kalnā kāpšanu viņš veica 1939. gadā, uzkāpjot Olivjē kalnā. Šajā pašā gadā aizsāka arī cita sava sapņa realizāciju, tas ir, kopā ar brāli Reksu sāka nodarboties ar biškopību.
Otrā pasaules kara laikā Hilarijs dienēja Jaunzēlandes karaliskajos gaisa spēkus kā navigators. Pirms uzkāpšanas Everestā Hilarijs piedalījās 1951. gada neveiksmīgajā mēģinājumā uzkāpt Everestā Erika Šiptona vadībā, kā arī neveiksmīgajā mēģinājumā 1952. gadā sasniegt Čooju virsotni. 1958. gadā Edmunds Hilarijs piedalījās Britu Sadraudzības Transantarktiskajā ekspedīcijā, kas pirmie šķērsoja Antarktīdas kontinentu caur dienvidpolu. Vēlāk viņš sasniedza arī ziemeļpolu. Viņš kļuva par pirmo personu, kas bijusi abos zemeslodes polos un Everestā.
Edmunds Hilarijs nomira 88 gadu vecumā, 2008. gada 11. janvārī no miokarda infarkta.[2]
Labdarība
Pēc uzkāpšanas Everestā Edmunds Hilarijs turpināja bieži apmeklēt Nepālu, tā bija kļuvušas par viņa otrajām mājām.[2] Viņš sāka sniegt atbalstu vietējiem iedzīvotājiem. 1961. gadā Edmunds Hilarijs izveidoja “Himalaju trestu”. Ar šī fonda atbalstu Nepālā ir uzbūvētas 27 skolas, divas slimnīcas un desmit klīnikas, atjaunoti klosteri un izveidota skolotāju apmācības koledža.[2] Ar Hilarija finansiālu un praktisku atbalstu Everesta pakājē izbūvēti divi nelieli lidlauki.
Atsauces
Ārējās saites
.svg){kind=small}
