EEZ un Norvēģijas dotācijas ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ieguldījums sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un divpusēju attiecību stiprināšanā ar 15 ES valstīm Centrāleiropā un Dienvideiropā. Dotācijas palīdz stiprināt arī tādas Eiropas pamatvērtības kā demokrātija, iecietība un tiesiskums.
EEZ un Norvēģijas dotāciju pamats ir EEZ līgums. Saskaņā ar šo līgumu Islande, Lihtenšteina un Norvēģija piedalās Eiropas vienotajā tirgū, kas nodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū. EEZ līgumā ir noteikti kopīgi mērķi mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropā un stiprināt Eiropas valstu sadarbību.
Kopš EEZ līguma stāšanās spēkā Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ir sniegušas ieguldījumu sociālā un ekonomiskā progresa veicināšanā vairākās ES un EEZ valstīs. Ieguldījums ir sniegts, izmantojot finanšu mehānismu (1994—1998), finanšu instrumentu (1999—2003) un EEZ un Norvēģijas dotācijas (2004—2009, 2009—2014, 2014—2021). Laikposmā no 1994. līdz 2014. gadam Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ar secīgām dotāciju shēmām ir piešķīrušas kopumā 3,3 miljardus eiro. Plānošanas periodā no 2014. līdz 2021. gadam pieejamā summa ir 2,8 miljardi eiro. Trīs donorvalstis veic iemaksas atbilstoši to lielumam un IKP. Tādējādi Norvēģija nodrošina 97,7 %, Islande 1,6 % un Lihtenšteina 0,7 % no EEZ un Norvēģijas dotāciju kopējā finansējuma 2014.—2021. gadam.
Kopš 2004. gada darbojas divi atsevišķi mehānismi — EEZ dotācijas un Norvēģijas dotācijas. EEZ dotācijas finansē trīs donorvalstis, t. i., Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, bet Norvēģijas dotācijas — tikai Norvēģija.
Tiesības uz atbalstu
EEZ un Norvēģijas dotācijas tāpat kā ES Kohēzijas fonda finansējums ir paredzētas dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. Plānošanas periodā no 2014. līdz 2021. gadam šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Valstīm, kas Eiropas Savienībā iestājās pirms 2004. gada, nevar piešķirt Norvēģijas dotācijas, tāpēc Grieķija un Portugāle saņem tikai EEZ dotācijas.[3]
Kā tas darbojas
Vispirms ES un trīs donorvalstis paraksta saprašanās memorandu par kopējo ieguldījumu un finansējuma sadali starp saņēmējvalstīm. Piešķīrumi katrai valstij ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita un IKP uz vienu iedzīvotāju, līdz ar to lielākā saņēmējvalsts ir Polija, kam seko Rumānija. Vismazākā saņēmējvalsts ir Malta.
Tad Islande, Lihtenšteina un Norvēģija risina sarunas ar katru saņēmējvalsti, lai vienotos par programmām, kas tiks īstenotas, par to mērķiem un katrai atsevišķai programmai piešķiramo līdzekļu apjomu. Vienošanās pamatā ir saņēmējvalstu nacionālās vajadzības un prioritātes un sadarbības apjoms ar donorvalstīm. Sarunu procesā notiek konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu, ka finansējums tiek novirzīts tur, kur no tā ir vislielākais ieguvums. Programmām, ko īsteno, izmantojot EEZ un Norvēģijas dotācijas, ir jāatbilst ES noteikumiem un standartiem cilvēktiesību, labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības jomā.
ES finansējums un EEZ un Norvēģijas dotācijas papildina viens otru, un parasti līdzekļu pārvaldību nodrošina viena un tā pati vadošā iestāde valsts līmenī. Ar EEZ un Norvēģijas dotācijām bieži tiek finansēti projekti jomās, kurās reti ir pieejams ES vai valsts finansējums.
Katrā saņēmējvalstī ir vadošā iestāde (nacionālais kontaktpunkts), kas atbild par programmu vispārējo pārvaldību attiecīgajā valstī. Programmu apsaimniekotāji, kas bieži sadarbojas ar donorvalstu partnerorganizācijām, izstrādā un pārvalda programmas un piešķir finansējumu projektiem. Projekti lielākoties tiek atlasīti pēc atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izsludina programmu apsaimniekotāji.[4]
Divpusējas sadarbības stiprināšana
Viens no EEZ un Norvēģijas dotāciju diviem galvenajiem mērķiem ir stiprināt saņēmējvalstu un donorvalstu sadarbību un attiecības. Būtisks dotāciju aspekts ir saņēmējvalstu organizāciju un līdzīgu Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas organizāciju partnerības, kas piedāvā unikālu iespēju risināt kopīgas Eiropas problēmas.
Tiek plaši atbalstītas divpusējas partnerības, kurās piedalās publiskas un privātas iestādes no donorvalstīm un saņēmējvalstīm. Sadarbība starp cilvēkiem un iestādēm administratīvā un politiskā līmenī un sadarbība, kurā iesaistās privātais sektors, akadēmiskās aprindas un pilsoniskā sabiedrība, ir divpusēju attiecību stiprināšanas priekšnoteikums.
EEZ un Norvēģijas dotācijas 2014—2021
Laikposmam no 2014. līdz 2021. gadam dotācijām ir atvēlēti 2,8 miljardi eiro. EEZ dotācijas (1,55 miljardi eiro) kopīgi finansē Islande (3 %), Lihtenšteina (1 %) un Norvēģija (96 %), un tās ir pieejamas visās 15 valstīs. Norvēģijas dotācijas (1,25 miljardi eiro) finansē tikai Norvēģija, un tās ir pieejamas 13 valstīs, kas pievienojās ES pēc 2003. gada. Katras donorvalsts ieguldījuma pamatā ir tās iekšzemes kopprodukts (IKP).
Atbalsta virzieni
Pieci prioritārie virzieni un ar tiem saistītās 23 programmu jomas, kas saņem finansējumu laikposmā no 2014. līdz 2021. gadam, atspoguļo stratēģijā “Eiropa 2020” (Eiropas Savienības desmit gadu stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei) noteiktās prioritātes un ES kohēzijas politikas 11 mērķus. To mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, cīnīties pret klimata pārmaiņām un energoatkarību, vienlaikus mazinot nabadzību un sociālo atstumtību. Tie veicina arī divpusēju un starptautisku sadarbību.
1. prioritārais virziens. Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
EEZ un Norvēģijas dotāciju 2014—2021 jaunums ir Jaunatnes nodarbinātības fonda (65,5 miljoni eiro) un Reģionālās sadarbības fonda (34,5 miljoni eiro) izveide. Šie fondi atbalsta pārrobežu un transnacionālu projektu iniciatīvas Eiropā, lai rastu risinājumus dažām kopīgām Eiropas problēmām.
Visas programmas saskaņā ar EEZ un Norvēģijas dotācijām 2014—2021 darbosies līdz 2024. gada 30. aprīlim.
Sadarbība un ārējie partneri
Donorprogrammu partneriem (DPP) ir stratēģiska nozīme programmu plānošanā un īstenošanā, kā arī projektu partnerību veicināšanā. Plānošanas periodā no 2014. līdz 2021. gadam programmās piedalās 21 DPP[novecojusi saite] (divi no Islandes, viens no Lihtenšteinas un 18 no Norvēģijas).
Donorprogrammu partneri lielākoties ir publiskas iestādes ar valsts pilnvarojumu attiecīgajās jomās un plašu starptautisku pieredzi. Šie partneri ir izraudzīti pēc donorvalstu iniciatīvas.
EEZ un Norvēģijas dotāciju īstenošanā svarīga nozīme ir starpvaldību organizācijām un dalībniekiem, kas uzrauga starptautisku konvenciju un līgumu ievērošanu visā Eiropā. Šīs organizācijas sniedz palīdzību ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu saistītos jautājumos. Lai nodrošinātu EEZ un Norvēģijas dotāciju programmu un projektu atbilstību Eiropas un starptautiskiem standartiem, donorvalstis ir izveidojušas stratēģiskas partnerības ar trim Eiropas partneriem, kas 2014.—2021. gada plānošanas periodā darbojas kā starptautiskas partnerorganizācijas (SPO):
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) ir iesaistīta vairākās ar romu integrāciju un pamattiesībām saistītās programmās un projektos. Donorvalstis sadarbojas ar FRA arī pamattiesībām veltītu augsta līmeņa pasākumu organizēšanā;
Eiropas Padome (EP) ir vispusīgākā donorvalstu ārējā partnerorganizācija, kas piedalās vairākās programmās. Šī organizācija sniedz stratēģiskas konsultācijas un tehnisku atbalstu ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu saistītos jautājumos;
Laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam dotācijām bija atvēlēti 1,8 miljardi eiro. EEZ dotācijas (993,5 miljoni eiro) kopīgi finansēja Islande (3 %), Lihtenšteina (1 %) un Norvēģija (96 %), un tās bija pieejamas 16 valstīs. Norvēģijas dotācijas (804,6 miljoni eiro) finansēja tikai Norvēģija, un tās bija pieejamas 13 valstīs, kas pievienojās ES pēc 2003. gada. Spānija 2009.—2014. gada periodā saņēma tikai pārejas finansējumu. Pēc pievienošanās ES 2013. gadā Horvātija 2014. gadā kļuva par ES un EEZ dalībvalsti un līdz ar to par EEZ un Norvēģijas dotāciju saņēmējvalsti.
* Radušos attiecināmo izdevumu apmērs (%). Dati iegūti 2019. gada 5. septembrī un var mainīties.
Avots: EEZ un Norvēģijas dotāciju 2009—2014 noslēguma pārskats, ātrais novērtējums: galīgais ziņojums, 2019. gada marts.
Atbalsta virzieni
Laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam EEZ un Norvēģijas dotāciju atbalsts tika piešķirts 2. tabulā minētajiem deviņiem prioritārajiem virzieniem un 32 programmu jomām. Katram prioritārajam virzienam piešķirtie līdzekļi ir redzami 3. attēlā.
2. tabula. EEZ un Norvēģijas dotāciju 2009—2014 prioritārie virzieni un programmu jomas
EEZ dotācijas
Norvēģijas dotācijas
Vides aizsardzība un pārvaldība
Integrēta jūras un iekšējo ūdeņu apsaimniekošana
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi
Vides monitorings un integrēta plānošana un kontrole
Bīstamu vielu samazināšana
Oglekļa uztveršana un uzglabāšanaOglekļa uztveršana un uzglabāšana
Klimata pārmaiņas un atjaunojamo energoresursu enerģija
Energoefektivitāte
Atjaunojamo energoresursu enerģija
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Jūrlietu joma
Ar vidi un klimata pārmaiņām saistīta pētniecība un tehnoloģijas
Rūpniecības ekoinovācijaRūpniecības ekoinovācija
Pilsoniskā sabiedrība
Līdzekļi nevalstiskām organizācijām
Pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšana
Globālais fonds pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanai
Tieslietas un iekšlietas
Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība
Šengenas sadarbība un cīņa pret pārrobežu un organizēto noziedzību, tostarp cilvēku tirdzniecību un ceļojošiem organizētiem noziedzīgiem grupējumiem
Tiesu iestāžu spēju veidošana un sadarbība
Labošanas dienesti, tostarp ar brīvības atņemšanu nesaistītas sankcijas
Tieslietas un iekšlietas
Humānā un sociālā attīstība
Apdraudēti bērni un jaunieši
Vietējas un reģionālas iniciatīvas ar mērķi mazināt nevienlīdzību sabiedrībā un veicināt sociālo iekļaušanu
Iniciatīvas sabiedrības veselības jomā
Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana
Institucionāls satvars patvēruma un migrācijas politikas jomā
Humānā un sociālā attīstība
Spēju veidošana un institucionāla sadarbība starp saņēmējvalstu un Norvēģijas publiskajām iestādēm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām
Pārrobežu sadarbība
Iniciatīvas sabiedrības veselības jomā
Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana
Kultūras mantojuma aizsardzība
Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un revitalizācija
Daudzveidības veicināšana kultūrā un mākslā Eiropas kultūras mantojuma kontekstā
Pētniecība un stipendijas
Pētniecība prioritārās nozarēs
Stipendijas
Pētniecība un stipendijas
Divpusēja sadarbība pētniecības jomā
Divpusēja stipendiju programma
Sadarbība, izmantojot divpusējas programmas un projektus, dod iespēju apmainīties ar zināšanām, savstarpēji mācīties no paraugprakses un izstrādāt kopīgas rīcībpolitikas. Plānošanas periodā no 2009. līdz 2014. gadam programmās piedalījās 23 donorprogrammu partneriArhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. (DPP) (20 no Norvēģijas, divi no Islandes, viens no Lihtenšteinas). Vairākās programmās DPP statusā piedalījās arī Eiropas Padome.
Vairāk nekā 30 % no šajā periodā finansētajiem 7000 projektiem bija iesaistīti donorprojektu partneri. Projektos piedalījās gandrīz 1000 donorvalstu partneru (185 no Islandes, 11 no Lihtenšteinas un 780 no Norvēģijas).
EEZ un Norvēģijas dotāciju rezultātu un datu portālā ir sniegta plašāka informācija par 2009.—2014. gada periodā finansētajām programmām un projektiem.
Līdz ar ES paplašināšanos 2004. gadā ES un Eiropas Ekonomikas zonai (EEZ) pievienojās desmit jaunas valstis — Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Paplašināšanās nozīmēja, ka būtiski jāpalielina Eiropas kohēzijas finansējums. Lielākā daļa jauno dalībvalstu sociālās un ekonomiskās attīstības ziņā ievērojami atpalika no ES vidējā līmeņa.
Laikposmam no 2004. līdz 2009. gadam EEZ un Norvēģijas dotācijām bija atvēlēti 1,3 miljardi eiro. EEZ dotācijas (672 miljoni eiro) bija pieejamas 15 saņēmējvalstīm Centrāleiropā un Dienvideiropā. Norvēģijas dotācijas nodrošināja papildu 567 miljonus eiro desmit valstīm, kas pievienojās ES 2004. gadā.
Papildus šiem diviem mehānismiem Norvēģija piešķīra 68 miljonus eiro Norvēģijas divpusējās sadarbības programmām ar Bulgāriju un Rumāniju, kad abas šīs valstis 2007. gadā pievienojās ES.
Norvēģija kā lielākā donorvalsts 2004.—2009. gadā nodrošināja gandrīz 97 % no kopējā finansējuma.
Atbalsta virzieni
Ar EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismu starpniecību 2004.—2009. gadā finansējumu saņēma 1250 projekti. Projekti tika finansēti šādos atbalsta virzienos:
vide un ilgtspējīga attīstība
Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana,
pilsoniskā sabiedrība,
Šengena un tiesu sistēma,
veselības un bērnu aprūpe,
institucionālo spēju veidošana un cilvēkresursu attīstība,
akadēmiskā pētniecība un stipendijas,
reģionālā un pārrobežu sadarbība,
institucionālo spēju veidošana.
Sadarbība
Vairāk nekā piektdaļa atbalstīto projektu bija saņēmējvalstu un Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas organizāciju partnerības projekti.
Rezultāti
EEZ un Norvēģijas dotāciju 2004—2009 noslēguma pārskatā ir secināts, ka “EEZ un Norvēģijas dotācijas 2004—2009 ir palīdzējušas mazināt atšķirības Eiropā [..] un vietējie ieguvumi ir bijuši nozīmīgi” (Nordic Consulting Group galīgais ziņojums, 2012. gada janvāris).
Par 2004.-2009. gada plānošanas periodu ir sagatavoti šādi neatkarīgi novērtējumi un pārskati:
Laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam Grieķija, Īrija, Ziemeļīrija, Portugāle un Spānija no EEZ EBTA valstīm (Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas) saņēma 119,6 miljonus eiro. Atbalstīti tika projekti tādās jomās kā vides aizsardzība, pilsētvides atjaunošana, piesārņojums pilsētās, kultūras mantojuma aizsardzība, transports, izglītība un apmācība un akadēmiskā pētniecība. Aptuveni 93 % finansējuma tika novirzīti projektiem vides aizsardzības jomā.
Finanšu mehānisms 1994—1998 aptvēra Grieķiju, Īriju, Ziemeļīriju, Portugāli un Spāniju. Atbalstu saņēma projekti vides aizsardzības, izglītības un apmācības un transporta jomā. Papildus projektu atbalstam paredzētajiem 500 miljoniem eiro tika piešķirtas procentu atlaides aizdevumiem 1,5 miljardu eiro apmērā no Eiropas Investīciju bankas (EIB).
Somija, Zviedrija un Austrija, kas līdz 1994. gadam bija EBTA valstis, izstājās no asociācijas un pievienojās ES. Eiropas Komisija pārņēma atbildību par šo trīs valstu iemaksām finanšu mehānismā 1994—1998.