Džovanni Kasīni
Giovanni Domenico Cassini
|
|
| Personīgā informācija
|
| Dzimis
|
1625. gada 8. jūnijā
Perinaldo, Dženovas republika
|
| Miris
|
1712. gada 14. septembrī (87 gadi)
Parīze, Francija
|
| Dzīves vieta
|
Itālija, Francija
|
|
|
|
Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis 1625. gada 8. jūnijā, miris 1712. gada 14. septembrī) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs. Viņš piedzima Perinaldo, netālu no Sanremo, tolaik Dženovas Republikā.
Astronoms
Džovanni Kasīni bija astronomijas profesors Boloņas Universitātē. Šeit viņš darbojās arī kā astronoms Panzano observatorijā laikā no 1648. līdz 1699. gadam. 1671. gadā viņš kļuva par Parīzes observatorijas direktoru.
Kopā ar angļu zinātnieku Robertu Huku, Kasīni pieder Jupitera Sarkanā plankuma atklājēja gods[1] (ap 1665.g.). Kasīni bija pirmais, kurš novēroja četrus no Saturna pavadoņiem, kurus viņš nodēvēja par Sidera Lodoicea, par godu Francijas karalim Luijam XIV. 1675. gadā viņš atklāja spraugu starp Saturna gredzeniem (Kasīni sadalījums). Ap 1690. gadu Kasīni novēroja, ka Jupitera atmosfērā ir apgabali ar atšķirīgiem rotācijas ātrumiem.
1672. gadā Kasīni nosūtīja uz Kajennu Franču Gviānā savu kolēģi Žanu Rišeru (Jean Richer), pats palikdams Parīzē. Pēc tam viņi vienlaicīgi veica Marsa novērojumus, nosakot tā paralaksi. Tas palīdzēja noteikt attālumu līdz Marsam, kā arī noteikt patieso Saules sistēmas lielumu. Kasīni aprēķināja, ka attālums no Zemes līdz Saulei ir 146 miljoni km (pēc mūsdienu datiem 149,6 miljoni km)
Kasīni bija pirmais, kurš veica sekmīgus garuma grādu noteikšanas aprēķinus, izmantojot Galileja metodi. Tās pamatā bija Jupitera pavadoņu aptumsumu izmantošana. Izmantojot šo metodi, pirmoreiz tika precīzi izmērīta Francijas teritorija. Tā izrādījās krietni mazāka nekā tolaik tika domāts. Luijs XIV par šo faktu izteicies, ka „nekāda sakāve kaujā nelīdzināsies tiem zaudējumiem, kurus man nodarīja manu ģeogrāfu uzcītība”.
1672. gadā Kasīni ievēroja, ka viņa prognozētie aptumsuma dati Jupitera pavadonim Jo pastāvīgi atšķiras no faktiski novērotajiem līdz pat 22 minūtēm. Cēloni šai atšķirībai atklāja dāņu astronoms Ole Rēmers. Vislielākā novirze mērījumos bija laikā, kad Zeme un Jupiters atradās Saulei pretējās pusēs, tādējādi, Rēmers pieņēma, ka gaismas ātrums ir noteikta vienība, un ka Zemes orbītas diametru gaisma šķērso 22 minūtēs. Viņš arī aprēķināja, ka gaismas ātrums ir apmēram 220 000 km/s. Kasīni tomēr neatbalstīja Rēmera hipotēzi un tā tika atzīta tikai pēc pusgadsimta.
1683. gadā Kasīni pirmoreiz zinātniski aprakstīja zodiakālo gaismu.
Astrologs
Džovanni Kasīni debesis interesēja jau jaunībā. Tolaik gan tas bija saistīts vairāk ar astroloģiju. Viņš daudz lasīja par astroloģiju, iegūstot plašas zināšanas par to.
1645. gadā marķīzs Kornelio Malvazia, kurš tolaik bija Boloņas senators, uzaicināja Kasīni uz Boloņu, piedāvājot tam vietu Panzano observatorijā. Vairums laika šeit tika pavadīts, aprēķinot aizvien precīzākas debess ķermeņu efemerīdas astroloģijas vajadzībām.
Vēlākajos gados Kasīni pievērsās tikai astronomijai, noliedzot astroloģiju, aizvien vairāk iesaistoties zinātniskajā revolūcijā.
Inženieris
Romas pāvests Klements IX nolīga Kasīni veikt Po upes krastu nostiprināšanu un uzraudzīšanu.
1670. gadu laikā Kasīni sāka veidot Francijas topogrāfisko karti, izmantojot triangulācijas metodi. Šo darbu turpināja tālāk Kasīni dēls un pabeidza mazdēls.
Kasīni vārds
Kasīni vārdā nodēvēts:
Atsauces
- ↑ Rogers, John H. (1995). The Giant Planet Jupiter. Cambridge: Cambridge University Press. ISBN 0-521-41008-8
Ārējās saites
