Džeimss Edvards "Džims" Korbets (angļu: James Edward "Jim" Corbett; dzimis 1875. gada 25. jūlijā Britu Indijā, miris 1955. gada 19. aprīlī Kenijā) bija britu mednieks, rakstnieks un dabas aizsardzības aktīvists. Ievērojams ar cilvēkēdāju tīģeru un leopardu medībām Indijā.
Dzimis Indijā īru emigrantu trīspadsmit bērnu ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Rietumu frontē Francijā.
Britu Indijas pulkveža pakāpē esošais Dž. Korbets bija iemantojis izcilu reputāciju kā mednieks, kas spējīgs izsekot un nomedīt tīģerus un leopardus, kuri Indijā uzbruka cilvēkiem. Dokumentāli pierādīts, ka laikā no 1907. līdz 1938. gadam viņš ir nomedījis 19 tīģerus un 14 leopardus, kuru rēķinā ir bijuši uzbrukumi cilvēkiem. Uzskata, ka šie dzīvnieki bijuši vainojami vairāk nekā 1200 cilvēku nāvē, tostarp visbīstamākais, pirmais no Dž. Korbeta nomedītajiem — Šampavatas tīģeriene — viena pati bija nogalinājusi vismaz 436 cilvēkus. Līdzās medībām aizrāvās ar dzīvnieku fotografēšanu un filmēšanu, bet pēc aktīvu mednieku gaitu beigām kļuva par rakstnieku, sešās grāmatās aprakstījis piedzīvojumus cīņā ar bīstamiem dzīvniekiem un sava laika Indiju (1970. gadā izdots Džima Korbeta grāmatas "Kumaonas cilvēkēdāji" tulkojums latviešu valodā). Cīnījās par Indijas dabas saglabāšanu. Pēc viņa nāves, 1957. gadā, Indijas ziemeļos tika izveidots viņa vārdā nosauktais Džima Korbeta nacionālais parks.
1947. gadā pārcēlies dzīvot uz Keniju, kur miris.
