Studentu koris Dziesmuvara. Pirmajā rindā vidū (no kreisās): Ādolfs Ābele, prof. Jāzeps Vītols un prof. Voldemārs Maldonis."Dziesmuvara" LU Jaunajā aulā (ap 1935).Dziesmuvaras dibinātāji (1925).
Dziesmuvara ir Latvijas Universitātes jauktais koris, kas dibināts 1925. gadā kā Dziesmuvaras biedrība, atjaunota 2000. gadā.
Vēsture
Kora biedrības dibināšanas sapulce notika 1925. gada 9. aprīlī. Pirmais kora mēģinājums notika 1925. gada septembrī Ķeniņa komercskolas aktu zālē Tērbatas ielā 15/17, kas bija noīrēta diviem vakariem nedēļā. Īpaša loma Dziesmuvaras attīstībā bija profesoram un mācītājam Voldemāram Maldonim, kas sekmēja Dziesmuvaras apstiprināšanu Universitātes padomē tās pirmsākumā.
Koris koncertēja Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Igaunijā u.c. valstīs. Izcilas atsauksmes "Dziesmuvara" saņēma par saviem koncertiem Skandināvijā 1934. gada koncertbraucienā Oslo un Stokholmā.
Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Kuldīgā notika viens no pēdējiem Dziesmuvaras koncertiem. Tur palika karogs un tika noglabāts zemē. Pēc Sarkanās armijas otreizējās ienākšanas Latvijā 1944. gadā Dziesmuvaras darbība Latvijā tika pārtraukta, daudzi kora dalībnieki līdz ar tā vadītāju Ādolfu Ābeli emigrēja uz Rietumvāciju un vēlāk uz ASV, kur Ņujorkas dziesmuvarieši atjaunoja kori. Koris pastāvēja līdz Ādolfa Ābeles nāvei 1967. gadā, bet kā sabiedriska organizācija turpināja savu darbību arī vēlāk. "Dziesmuvaras" sekcijas bija Austrālijā, Jaunzēlandē, Anglijā, Vācijā, Kanādā un citās valstīs, Austrālijā kādu laiku pastāvēja koris ar "Dziesmuvaras" vārdu. 1988. gadā ASV tika izveidots "Dziesmuvaras" Latviešu mūzikas fonds, līdz 2002. gadam iznāca "Dziesmuvaras" valdes izdevums "Dziesmuvaras Ziņas".[1]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1995. gadā aprakto karogu izraka un nogādāja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, tomēr oriģinālais karogs bija ļoti satrupējis un nebija izliekams ekspozīcijā. Tā vietā trimdas dziesmuvarieši bija izgatavojuši jaunu vecā karoga kopiju, ko atveda uz Latviju. 2000. gadā Latvijā atjaunoja Dziesmuvaras biedrību un kori.
Simboli
Dziesmuvariešu cepurītes ir ar baltu virsu, kas nozīmē — daiļums, bet vara brūnā apmalīte — darbs. Saviešiem uz brūnās cepures apmales ir sudraba nozīmīte ar Latvijas Universitātes galvenās ēkas apveidu. Uzņemot par pilntiesīgu biedru, pasniedz arī krūšu nozīmi — stilizētas koklītes ar Universitātes apveidu. Dziesmuvaras pamattikumi ir Darbs, Draudzība un Daiļums. Darbs attīsta tā darītāju, darbs dod īsto dzīvesprieku. Daiļums ir saskaņa starp dzīvi un dziļāko personību. Noteicējs ir iekšējais daiļums. Draudzībā cilvēki mācās saprast katra savdabībā labāko, tāpat – novērst un piedot tā vājības.[2]
