Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem. Tā bija pazīstamākā vācu brīvkorpusu daļa un viena no labāk apmācītajām un kaujasspējīgākajām karaspēka daļām Baltijā 1919. gadā. Tās ietekmīgākais komandieris bija majorsJozefs Bišofs un tā sastāvēja no trīs kājnieku pulkiem, jātnieku pulka, artilēristiem ar 32 lielgabaliem, kā arī speciālās vienības. Dzelzdivīzija bija 6. rezerves korpusa sastāvā, kas atradās Ziemeļu armijas (Armee Oberkommando Nord, AOK Nord) pakļautībā, taču reāli darbojās aizvien autonomāk. 1919. gada 8. oktobrī Dzelzsdivīzijā bija 11 200 kareivji un virsnieki, 2000 kavalēristi, 311 ložmetēji, 36 lielgabali, 26 mīnmetēji. Kopā uzturu saņēma 18 000 cilvēku.[1]
Izveidošana
Dzelzsbrigāde
1918. gada 29. novembrī Veimāras Republikas pilnvarotais pārstāvis Augusts Vinnigs un vācu kareivju centrālā padome piespieda Vācijas 8. armijas vadību dot atļauju izveidot brīvprātīgo brigādi aizsardzībai pret Sarkanās armijas 7. armiju un Rietumu armiju, kas 25. novembrī sāka uzbrukumu sabrūkošās vācu armijas vienībām, kas atkāpās bez ievērojamas pretestības izrādīšanas. Līdz 9. decembrim brigādē bija pieteikušies 1500 vācu karavīri no aptuveni 100-150 tūkstošiem 8. armijas karavīru.
Lai arī daudziem no Vācijas armijas demobilizētajiem kareivjiem peļņas un zemes iespējas Latvijā bija vilinošās, daudziem vairāk interesēja iespēja turpināt karu un militārus piedzīvojumus. Šajā laikā Vācijā un tās okupētajās Austrumu teritorijās izveidojās daudzas brīvkorpusu vienības, kas vērsās pret sociāldemokrātu vadīto Vācijas republiku. Strauja brīvprātīgo ieplūšana sākās februārī. Ja var ticēt fon der Golcam, dažādo vācu un vācbaltiešu vienību kopskaits 1919. gada vasarā sasniedza 30-40 000 kareivju.[3] Līdz 1919. gada aprīļa mēnesim Kurzemē bija sapulcināti apmēram 6000 vācu brīvprātīgo.
Viens no brīvprātīgajiem, Ernsts fon Salomons atmiņās raksta: “Mēs bijām cīnītāju grupa, apreibuši ar visām pasaules kaislībām; pilni ar iekāri, līksmojoši dusmās. Ko mēs gribējām, mēs nezinājām, un ko mēs zinājām, to mēs negribējām! Karš un piedzīvojumi, aizrautība un iznīcība. Neskaidrs spēks cēlās visā mūsu būtībā un dzina mūs uz priekšu.”[4]
Pēc sakāves Cēsu kaujās 1919. gada 26. jūnijā Dzelzsdivīzija pārgāja Latvijas Pagaidu valdības (A. Niedras kabinets) pakļautībā — divīzijas personālsastāvs nezaudēja savu Vācijas pavalstniecību, apgāde un algas palika Vācijas armijas ziņā.
Pēc 3. jūlijā noslēgtā Strazdumuižas pamiera noteikumiem sakautajiem vācu spēkiem nekavējoties bija jāpārtrauc jebkāda kara darbība, izņemot cīņu pret Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā arī jāatstāj Rīga (tuvākajā laikā arī pārējā Latvijas teritorija). Tā vietā 21. septembrī Dzelzsdivīzija iekļāvās jaunizveidotajā Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā.
Viens no algotņu vervēšanas plakātiem Vācijā
Plakāts algotņu piesaistīšanai cīņā pret poļiem
Brīvkorpusa vienības kareivji Berlīnē, 1919
Dzelzdivīzijas sastāvs (1919. gada 20. maijā)
Kājnieku pulki
1. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.), komandieris majors fon Losovs (von Lossow)
2. Kurländisches Infanterie—Regiment (I.—III.), komandieris majors fon Kleists
Kurländisches Kavallerie—Regiment, komandieris majors grāfs fon Kanics (von Kanitz)
Artilērija
Artillerie—Kommandeur (I.—III., Freiwilligen Fußartillerie—Bataillon des I. Armeekorps), komandieris majors Siksts fon Arnims
Sapieru daļas
Pionier—Kompanie 425
1. Pionier—Kompanie
Dzelzceļu nodaļa
Eisenbahn—Betriebs—Kompanie
1. Minenwerfer—Zug
Aviācijas nodaļa
Flieger—Abteilung 427
Sakaru daļas
Eiserne Divisions—Nachrichten—Kommandeur
Eiserne Divisions—Fernsprech—Abteilung
Eiserne Divisions—Funker—Abteilung
Abhörstelle
Autotransporta nodaļas
Panzerwagen—Abteilung des Gouvernement Libau
Divisions—Kraftwagen—Kolonne 097
Fuhrpark—Kolonne Werner
Fuhrpark—Kolonne Körner
Pārtikas daļas
Feldschlächterie—Abteilung
Feldbäckerie—Kolonne 1208
Zirgu lazarete
Freiwilligen Pferdelazarett 603
Remonta depo
Remonte—Depot
Lauka lazarete
Freiwilligen Feldlazarett
Krankentransports—Abteilung
Lauka pasts
Deutsche—Feldpost 383
Apsardze
Polizei—Kompanie
1. Bahnschutz—Kompanie (Eisenbahn—Kompanie Mitau)
Eisenbahn Gendarmerie—Trupp (mounted)
Bruņuvilciens
Panzerzug V
Behelfsmäßig Panzerzug
Noliktavas
Geräte—Depot
Verpflegung Magazin
Munitions—Depot
Bekleidung—Depot
Dzelzdivīzijas sastāvs Bermonta-Avalova pakļautībā (1919. gada 25. oktobrī)
Rietumarmijas Dzelzsdivīzijas parāde 1919. gada 1. septembrī.Rietumarmijas Dzelzsdivīzijas artilēristu vienība ar savu kaujas karogu pēc demobilizācijas 1920. gadā.
J.Bischoff "Die letzte Front. Geschichte der Eisernen Division im Baltikum 1919". — Berlin, 1935.
Michael Granville Sterling Dowling "The character of the German Freikorps in the Baltic : the Iron Division in Latvia 1919". — A.B., Honors in History Harvard University 1959.
.svg){kind=small}
_Division_LCCN2004665960.jpg)
.JPG)
