smilšu iežus jeb psammītus ar daļiņu izmēriem 1-0,05 mm (pēc citām klasifikācijām 1-0,1 mm vai 2-0,05 mm) (smiltis un smilšakmeņi),
putekļainos iežus jeb aleirītus ar daļiņu izmēriem 0,05-0,005 mm (aleirīti un aleirolīti)
māla iežus jeb pelītus ar daļiņu izmēriem zem 0,005 mm (pēc citas klasifikācijas 0,01 mm). Māla ieži var būt kā ķīmiskie, tā arī ar terigēnu izcelsmi.
Pastāv arī jaukta sastāva drupieži, kas sastāv no dažāda izmēra daļiņām (smilšu, aleirīta un māla). Pie tādiem tiek pieskaitīti dažādi smilšmāli un mālsmiltis.
Tālākā drupiežu klasifikācija strukturālajos apakštipos tiek veikta pēc drupu minerālā sastāva u.c. īpašībām. Pie drupiežiem tiek pieskaitīti arī vulkāniskās darbības produkti: vulkāniskās bumbas, pelni (irdenie ieži un cementētās varietātes — tufi), tufobrekčijas, un pārejas ieži starp drupiežiem un efuzīvajiem iežiem (tufīti, tufogēnie ieži).
Veidošanās
Nelīdzena reljefa apstākļos un pie lieliem denudācijas un pārneses ātrumiem veidojas rupjie drupieži, bet līdzenumu un nelielu pārneses ātrumu apstākļos ūdenī un gaisā veidojas smilšu, aleirītu un mālu ieži. Māla daļiņas nogulsnējas pārsvarā mierīgā ūdenī. Jūru un okeānu piekrastes daļā, pludmalēs un selgā nogulsnējas oļi un grants. Tālāk no krasta tos nomaina smiltis, tad aleirīti un visbeidzot dziļumā zem viļņu darbības zonas arī māls. Taču oļus un smiltis var sastapt arī lielos dziļumos (kā dažādu zemūdens straumju rezultātu), un savukārt aleirītu-pelītu nogulumus piekrastes zonā (kur ūdenstilpes neskar jūras viļņu darbība)
