Dmitrijs Donskis (krievu: Дмитрий Иванович Донской — "Donas Dmitrijs"; dzimis 1350. gada 12. oktobrī, miris 1389. gada 19. maijā), tradicionāli latviski Dimitrijs I Ivanovičs Donskojs,[1] bija Maskavas kņazs no 1359. gada un Vladimiras lielkņazs no 1362. gada līdz nāvei 1389. gadā.
Dzīvesgājums
Dzimis 1350. gadā Maskavas kņaza Joana II ("Skaistā") ģimenē, kurš kļuva arī par Vladimiras lielkņazu (1354) un Novgorodas kņazu (1355). Pēc tēva nāves Dmitrijs mantoja Maskavas kņazisti, bet viņam nācās cīnīties ar Suzdaļas kņazu Dmitriju Konstantinoviču par Zelta Ordas vietvalža jarliku, kuru viņš no hana Abdulas ieguva 1363. gadā.
Gatavojoties karam ar Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku Aļģirdu, viņš 1367. gadā uzcēla Maskavas mūra kremli, kas ļāva nosargāt Maskavu lietuviešu aplenkumu laikā 1368., 1370. un 1372. gadā. 1368. gadā viņš iekaroja Vologdas pilsētu Ziemeļu Dvinas baseinā.
1378. gadā lielkņazs Dmitrijs Joanovičs sakāva karavadoņa Mamaja vadīto Zelta Ordas karaspēku kaujā pie Vožas upes un 1380. gadā Kuļikovas kaujā, kas notika Donas augštecē (tagadējā Tulas apgabalā), tāpēc ieguva pievārdu Donskis ("Donietis"). Lai gan pāris gadu vēlāk tatāri hana Tohtamiša vadībā piespieda kņazu Dmitriju atkal padoties viņa virsvarai, tomēr viņa uzvaras ļoti pacēla krievu tautas pašapziņu.[1]
Atsauces
Ārējās saites
.jpg)
.png){kind=small}
