Dimitrije Kantemirs (rumāņu: Dimitrie Cantemir, krievu: Дмитрий Константинович Кантемир, turku: Dimitri Kantemiroğlu; dzimis 1673. gada 26. oktobrī, miris 1723. gada 21. augustā) bija Moldāvijas augstmanis, hospodars un literāts. Sarakstījis darbus vēsturē, folklorā, muzikoloģijā, arhitektūrā, matemātikā. Pārvaldīja 11 valodas.
Dzimis Moldāvijā. No 1687. līdz 1691. gadam kā ķīlnieks pavadīja Konstantinopolē. 1710. gadā tika nozīmēts par Moldāvijas hospodaru, lai cīnītos pret Krieviju Krievu—turku kara (1710—1711) laikā. Tā vietā 1711. gada 13. aprīlī viņš Luckā slepeni noslēdza līgumu ar Pēteri I par to, ka Moldāvija no Turcijas pakļautības pāriet Krievijas ietekmē. Pēc krieviem neveiksmīgā kara noslēguma, Kantemirs kopā ar svītu apmetās uz dzīvi Krievijā, kur viņam tika piešķirti īpašumi. No 1711. līdz 1719. gadam publicēja vairumu no saviem pazīstamākajiem darbiem. 1714. gadā kļuva par Berlīnes Zinātņu akadēmijas locekli. Miris Krievijā. 1935. gadā pārapbedīts Jasos.
Krievijas armijas pazīstamā Kantemiras divīzija ir nosaukta Kantemirovkas ciema vārdā, bet ciema nosaukums savukārt cēlies no apkārtējo zemju īpašnieka Dimitrijes Kantemira vārda.
Ārējās saites
.jpg)
