Demokrātija

Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms balsojot vēlēšanās. Atsevišķu valstij svarīgu lēmumu vai likumu pieņemšanā vai grozīšanā iespējams arī visu pilsoņu balsojums (referendums). Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskā demokrātija, kad tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā.

Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai

Valstī, pastāvot demokrātijai, procesus kontrolē pilsoniskā sabiedrība, valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti un nodrošina tās iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Demokrātijas divi svarīgākie principi ir vienlīdzība un brīvība.^[1]

Demokrātijas veidi

Pasaulē izplatītākais demokrātijas veids ir pārstāvnieciskā demokrātija. Pastāv arī citi demokrātijas veidi, kā tiešā demokrātija, liberālā demokrātija, radikālā demokrātija, sociālā demokrātija, totalitārā demokrātija un citi demokrātijas veidi.

Pārstāvnieciskā demokrātija

Pārstāvnieciskā jeb reprezentatīvā demokrātija nozīmē, ka pilsoņi balso par noteiktiem cilvēkiem un politiskām partijām, lai tie viņus pārstāvētu un pieņemtu valstij nozīmīgus lēmumus.

Tiešā demokrātija

Tiešajā demokrātijā valstij visus svarīgos lēmumus īsteno tauta. Tiešā demokrātija bija populāra Senās Grieķijas pilsētvalstī Atēnās. Mūsdienās tiešās demokrātijas iezīmes ir atrodamas Šveices kantonos Apencellē-Innderrodenē un Glarusā.^[2]

Demokrātijas vēsture

Demokrātijas pirmsākumi ir meklējami pirmajos valstiskajos veidojumos Senajā Grieķijā aptuveni 6. gadsimtā p.m.ē.^[3] Senajā Grieķijā dominēja tiešā demokrātija, kad visus nozīmīgos lēmumus pieņēma un īstenoja tauta. Tika rīkotas tautas sapulces, kurā ikvienam pilsons, kas vecāks par 20 gadiem, varēja balsot. Tautas sapulcēs tika pieņemti likumi, rīkojās ar valsts kasi, pieteica karus un pasludināja mieru. Ja konkrēts lēmums ieguva balsu vairākumu, tas tika īstenots.

17. un 18. gadsimtā izveidojās jauns demokrātijas modelis — aizsardzības demokrātija, kas stipri atšķīrās no Senajā Grieķijā piekoptā demokrātijas veida. Tajā uzsvars tika likts uz katra indivīda brīvības palielināšanu un tās mērķis bija dot cilvēkiem dzīvot tā, kā viņi to vēlas. Viens no šī modeļa lielākajiem aizstāvjiem bija angļu filozofs Džons Loks.

Mūsdienās dominējošā demokrātijas forma ir pārstāvnieciskā demokrātija, kad pilsoņi ievēl noteiktas politiskās partijas, kas pārstāv viņu intereses.

Atsauces

1. «Democracy Vs. Republic» (angliski). Buzzle.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-02. Skatīts: 2011-09-01.
2. Vincent Golay and Mix et Remix, Swiss political institutions, Éditions loisirs et pédagogie, 2008. ISBN 978-2-606-01295-3.
3. «Fast facts on politics» (angliski). didyouknow.org. Skatīts: 2011-11-15.^{[novecojusi saite]}

Skatīt arī

• Valsts pārvaldes forma

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Demokrātija.