Datorspēļu izstrādātājs ir programmatūras izstrādātājs, kas izstrādā datorspēles.
Datorspēļu izstrādātāji var specializēties vai nu personālo datoru sfērā vai arī kādā no konsoļu sfērām. Daži izstrādātāji specializējas spēļu žanros — lomu spēlēs vai šaujamspēlēs. Daži izstrādātāji mēdz nodarboties tikai ar spēļu pielāgošanu citām platformām (portēšanu) vai arī spēļu lokalizēto versiju izstrādi. Daži datorspēļu izdevēji uztur arī savas izstrādātāju studijas, taču šādas kompānijas parasti tiek sauktas par izdevējiem, nevis izstrādātājiem. Datorspēļu izstrādātāji parasti darbā pieņem programmētājus, spēļu un spēļu līmeņu dizainerus, māksliniekus, skaņu inženierus, producentus un spēļu testētājus.
Pašos datorspēļu pirmsākumos katru spēli veidoja viens programmētājs, kas pārzināja visas ar datorspēļu izveidi saistītās sfēras. Spēļu industrijai attīstoties, šie programmētāji sāka apvienot spēkus un veidot dažādas izstrādātāju komandas. Sākumā spēļu izstrādātāji savu veikumu pārdeva tieši datortehnikas veikaliem. 90. gadu sākumā šādi neatkarīgie izstrādātāji bija praktiski izzuduši un galvenā spēļu pārdošana tika uzticēta spēļu izdevējam, taču pēc 2000. gada ir novērojama neatkarīgo izstrādātāju aktivizēšanās, kas vairāk saistāma ar interneta un Flash tehnoloģiju attīstību — tagad jebkurš izstrādātājs var publicēt savu veikumu internetā, kur tas ir pieejams plašai publikai.
Datorspēļu izstrādātājus var iedalīt trīs kategorijās — trešās puses izstrādātāji, iekšējie izstrādātāji un neatkarīgie izstrādātāji.
Trešās puses izstrādātāji parasti ir izstrādātāju kompānijas, kuras slēdz līgumus ar izdevēju par noteiktas spēles izstrādi. Izdevējam ir liela ietekme uz spēļu izstrādes procesu un pašiem spēļu izstrādātājiem nav izteiktas radošās brīvības. Parasti pēc spēles izlaišanas šādas kompānijas meklē nākamo izdevēju, ar ko noslēgt nākamo līgumu. Trešās puses izstrādātājiem liels risks ir izstrādes termiņu neievērošana, jo kontrakta nepildīšana nozīmē naudas nesaņemšanu no izdevēju un tas dažreiz var beigties ar izstrādātājfirmas bankrotu.
Iekšējie izstrādātāji ir tādi izstrādātāji, kas atrodas tiešā izdevēju pakļautībā un ražo spēles tikai šim izdevējam. Atšķirībā no trešās puses izdevējiem, iekšējiem izstrādātājiem ir lielāka radošā brīvība, jo gan izdevējs, gan izstrādātājs pārstāv vienu lielu kompāniju. Lielas datorspēļu izdevēju firmas mēdz pārpirkt trešās puses izstrādātājus un asimilē tos savā organizācijā, pārvēršot tos par iekšējiem izstrādātājiem. Iekšējie izstrādātāji ir nosacīti izdevīgākās pozīcijās tādās situācijās, kad netiek pildīti termiņi — parasti šādas kļūdas tiek piedotas un izstrādātāji nebankrotē. Neatkarīgie izstrādātāji pārsvarā ir daži cilvēki, kas spēli veido kā savu hobiju. Šādas spēles parasti neiekaro plašu publikas atsaucību, kaut gan reizēm gadās izņēmumi. Atšķirībā no citiem izstrādātājiem, neatkarīgajiem izstrādātājiem ir pilnīga rīcības brīvība, izdevējs nekontrolē spēles izstrādi.
