Vēsturiskajā kontekstā Centrālukraina ietver zemes, kas bija Kijivas Krievzemes centrs. 17. un 18. gadsimtā šeit izveidojās kazaku valsts — Hetmanāts. Dņepras upe sadala Ukrainu labajā un kreisajā krastā.
20. gadsimtā Centrālukraina kļuva par Ukrainas valstiskuma, kā arī ukraiņu tautas veidošanās kodolu.
Reliģija
2016. gadā aptuveni 73,5 % centrālās Ukrainas iedzīvotāju atzina sevi par ticīgiem, 4,8 % par neticīgiem, bet 2,6 % par ateistiem. No kopējā iedzīvotāju skaita 86,5 % bija kristieši (76,7 % — pareizticīgie, 6,5 % — vienkārši kristieši, 1,9 % — katoļi, 1,0 % — protestanti un 0,4 % — grieķu katoļi), 0,3 % — ebreji un 0,1 % — musulmaņi. Nereliģiozi un citi ticīgie, kas neidentificējas ne ar vienu no lielākajām reliģijām, veidoja aptuveni 12,8 % iedzīvotāju.
Nozīmīgākās pilsētas
Centrālukrainas pilsētas ir vienas no vecākajām Ukrainā. Atšķirībā no valsts dienvidaustrumu daļas šajā novads nozīmīgāka ir lauksaimniecība, tostarp saulespuķu audzēšana.
Kijiva — Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, liels saimniecības un kultūras centrs.
Vinnica — lielākā pilsēta vēsturiskajā Podolijas novadā. Ģeogrāfiskā izvietojuma, vēsturisko un kultūras saišu ziņā pilsēta ieņem starpposmu starp Ukrainas rietumu un centrālo makroreģionu, kas nodrošina Vinnicas strauju attīstību.
Kropivnicka — nozīmīgs vieglās rūpniecības un lauksaimniecības mašīnbūves centrs.
