Bādene

Šis raksts ir par vēsturisku novadu Vācijā. Par citām jēdziena Bādene nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Bādenes ģerbonis

Bādenes teritorijas izmaiņas, 1803.-1819.

Bādene ir vēsturiska teritorija mūsdienu Vācijas dienvidos, Reinas upes piekrastē.

Vēsture

Bādenes markgrāfi nāca no Cēringeru dinastijas. Bādenes Hermanis II 1112. gadā bija pirmais, kas izmantoja Bādenes markgrāfa titulu. Teritorijas nosaukums cēlies no markgrāfa Hohenbādenes pils nosaukuma Bādenbādenē. Bādenes markgrāfisti 1535. gadā sadalīja Bādenes-Durlahas un Bādenbādenes markgrāfistēs. Pēc 1689. gada postošā ugunsgrēka Bādenbādenē, galvaspilsētu pārcēla uz Karlsrūi. 1771. gadā markgrāfs Kārlis Frīdrihs abas markgrāfistes apvienoja. 1803. gadā Bādenes markgrāfs kļuva par kūrfirstu. 1806. gadā, ar papildus pievienotām zemēm, Bādenes kūrfirstiste kļuva par Bādenes lielhercogisti, kas pastāvēja līdz 1918. gada Novembra revolūcijai, kad tika izveidota Bādenes republika. No 1945. līdz 1952. gadam Bādenes zemes atradās franču un amerikāņu okupācijas spēku pārvaldē. 1952. gadā VFR sastāvā izveidoja Bādenes-Virtembergas federālo zemi.