Bulgārija olimpiskajās spēlēs

Bulgārija olimpiskajās spēlēs
SOK kods	BUL
NOK	Bulgārijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.bgolympic.org
Medaļas	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 55 90 85 230
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1896 1900–1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022

Bulgārija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš to atjaunošanas 1896. gadā, kad Atēnu vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās viens vingrotājs. Šis vingrotājs bija Šarls Šampo, kurš dzīvoja Sofijā, bet viņam bija arī Šveices pilsonība, tādēļ atsevišķos avotos viņš tiek uzskatīts par Šveices pārstāvi.

Oficiāli Bulgārijas komanda nākamreiz vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās 1924. gadā, kad tās notika Francijas galvaspilsētā Parīzē. Kopš tā laika Bulgārija ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1932. gada Losandželosas (Lielās depresijas laikā), 1948. gada Londonas (pēc Otrā pasaules kara) un 1984. gada Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs, kad Bulgārija piedalījās PSRS rīkotajā 1984. gada Losandželosas olimpisko spēļu boikotā. Kopš 1936. gada Garmišas-Partenkirhenes ziemas olimpiskajām spēlēs Bulgārija ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Bulgārija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 230 olimpiskās medaļas. Lielāko vairumu — 224 medaļas — tā ir izcīnījusi vasaras olimpiskajās spēlēs, savukārt 6 medaļas tā ir izcīnījusi ziemas olimpiskajās spēlēs. Kopš 1952. gada Helsinku spēlēm Belgārija ir izcīnījusi medaļas visās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās tā ir piedalījusies. Visvairāk medaļu — 41 medaļu — izcīnījusi 1980. gada Maskavas spēlēs. Savukārt pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs Bulgārija izcīnīja 1980. gada Leikplesidas spēlēs. Kopumā Bulgārija medaļas ir izcīnījusi 16 vasaras olimpiskajos sporta veidos/disciplīnās. Visvairāk medaļas, 71 medaļa, ir tikušas izcīnītas cīņas sportā un 37 medaļas ir tikušas izcīnītas svarcelšanā. Savukārt no 6 ziemas olimpiskajām spēlēm, puse — 3 medaļas — ir tikušas izcīnītas šorttrekā. Ar medaļām bagātākā Bulgārijas sportiste ir sporta šāvēja Marija Grozdeva, kura olimpiskajās spēlēs kopumā ir izcīnījusi 5 medaļas.

Kopš Bulgārijas dalības tai ir atņemas 7 izcīnītās olimpiskās medaļas, jo to ieguvēji sportisti ir pieķerti neatļauto vielu lietošanā. Visas šīs atņemtās medaļas ir svarcelšanā.

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1896	1900 — 1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Vīrieši	1		24	5		24		54	44	89	56	102	106	105	183		104	87	74	52	49	43	37	29
Sievietes			—	—		—		9	3	9	7	10	24	53	88		68	51	36	39	46	27	26	22
Kopā	1		24	5		24		63	47	98	63	112	130	158	271		172	138	110	91	95	70	63	51
Sporta veids	1		4	2		6		8	7	12	9	13	15	14	20		15	18	17	15	18	14	16	14

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1896	1900 — 1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana				—	—		—		—	—	—	—	5	8	33	52		35	15	5	4	6	3	—	2
Badmintons																			7	3	4	2	1	1	3
Basketbols							—		14	11	12	—	12	—	12	12		12	—	—	—	—	—	—	—
Bokss				—	—		—		4	2	6	6	9	9	11	11		11	7	6	3	5	2	4	3
Burāšana		—		—	—		—		—	—	—	—	—	—	—	5		—	—	—	1	2	1	2	—
Cīņas sports		—		—	—		—		—	8	16	16	16	20	20	20		20	20	12	8	13	12	9	11
Daiļlēkšana				—	—		—		—	—	—	—	—	—	—	2		—	1	1	—	—	—	—	—
Džudo															4	4		5	5	1	2	2	—	1	2
Futbols				11	—		—		11	14	15	—	18	—	—	—		—	—	—	—	—	—	—	—
Galda teniss																		2	1	—	—	—	—	—	—
Jāšana				2	3		3		3	4	5	—	—	4	—	11		—	1	—	3	1	—	—	—
Loka šaušana														—	—	2		—	1	1	—	1	1	1	—
Mākslas (sinhronā) peldēšana																		—	—	—	—	2	—	—	—
Modernā pieccīņa				—	—		—		—	—	—	—	3	3	3	3		—	2	—	1	—	—	—	1
Paukošana		—		—	2		1		—	—	2	—	—	5	5	5		5	—	3	—	—	—	1	1
Peldēšana		—		—	—		—		—	—	—	—	3	3	5	13		8	5	1	6	6	4	4	3
Pludmales volejbols																				—	2	2	—	—	—
Riteņbraukšana		—		7	—		10		5	—	5	1	—	4	6	6		—	1	—	—	3	2	2	1
Smaiļošana un kanoe airēšana									—	—	5	2	3	7	12	12		12	11	11	7	7	2	1	2
Svarcelšana		—		—	—		—		—	2	7	5	5	9	9	10		6	10	10	9	9	—	2	—
Šaušana		—		—			1		6	—	5	4	6	5	7	11		6	13	9	6	3	4	4	3
Teniss		—		—														2	3	2	—	1	1	2	2
Ūdenspolo				—	—		—		—	—	—	—	—	11	—	11		—	—	—	—	—	—	—	—
Vieglatlētika		—		4	—		2		4	—	8	9	9	18	19	47		22	21	17	22	19	15	8	11
Vingrošana		1		—	—		7		16	6	12	8	11	12	12	12		14	14	16	13	11	10	9	6
Volejbols										12	12		12		—	22		12	—	12	—	—	12	12	—
Sporta veids		1896	1900 — 1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Vīrieši	7	5	10	6	4	3	2	4	29	8	15	24	22	10	8	13	11	12	13	12
Sievietes	—	—	—	1	3	4	4	—	—	—	1	2	8	7	11	10	10	7	5	9
Kopā	7	5	10	7	7	7	6	4	29	8	16	26	30	17	19	23	21	19	18	21
Sporta veidi/ Disciplīnas	2	3	2	2	2	2	2	2	4	3	5	7	7	7	6	7	8	6	6	6

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Biatlons						—	—	—	—	2	2	3	5	10•	5	5	5	6	6	6	10
Bobslejs		—	—	—	—		—	—	—	—	—	—	5	5	2	—	2	—	—	—	—
Daiļslidošana		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	2	1	1	4	3	5	—	—	—
Distanču slēpošana		4	2•	6	4	4	6	5	2	4	2	4	5	6•	4	2	2	1	3	4	3
Hokejs		—	—	—	—	—	—	—	—	18	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kalnu slēpošana		3	2	4	3	3	1	1	2	5	4	4	4	3	2	5	3	4	3	4	3
Kamaniņu braukšana							—	—	—	—	—	—	3	3	2	—	—	1	2	1	1
Snovbords																1	—	1	2	2	3
Šorttreks														—	1	2	7	1	3	—	—
Tramplīnlēkšana		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	2	3	—	—	1	2	—	1	1
Ziemeļu divcīņa		—	1•	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2020 Tokija 3 1 2 6 30 2016 Riodežaneiro — 1 2 3 65 2012 Londona — 2 1 3 63 2008 Pekina 1 1 3 5 42 2004 Atēnas 2 1 9 12 33 2000 Sidneja 5 6 2 13 16 1996 Atlanta 3 7 5 15 22 1992 Barselona 3 7 6 16 18 1988 Seula 10 12 13 35 7 1984 Losandželosa 1980 Maskava 8 16 17 41 3 1976 Monreāla 6 9 7 22 7 1972 Minhene 6 10 5 21 9 1968 Mehiko 2 4 3 9 18 1964 Tokija 3 5 2 10 11 1960 Roma 1 3 3 7 15 1956 Melnburna 1 3 1 5 19 1952 Helsinki — — 1 1 40 1948 Londona 1936 Berlīne — — — 0 — 1932 Losandželosa 1928 Amsterdama — — — 0 — 1924 Parīze — — — 0 — 1900 — 1920 1896 Atēnas — — — 0 — Kopā 54 88 82 224 23

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2022 Pekina — — — 0 — 2018 Phjončhana — — — 0 — 2014 Soči — — — 0 — 2010 Vankūvera — — — 0 — 2006 Turīna — 1 — 1 21 2002 Soltleiksitija — 1 2 3 20 1998 Nagano 1 — — 1 15 1994 Lillehammere — — — 0 — 1992 Albērvila — — — 0 — 1988 Kalgari — — — 0 — 1984 Sarajeva — — — 0 — 1980 Leikplesida — — 1 1 17 1976 Insbruka — — — 0 — 1972 Saporo — — — 0 — 1968 Grenoble — — — 0 — 1964 Insbruka — — — 0 — 1960 Skvoveli — — — 0 — 1956 Kortīna d'Ampeco — — — 0 — 1952 Oslo — — — 0 — 1948 Sanktmorica — — — 0 — 1936 Garmiša-Partenkirhene — — — 0 — Kopā 1 2 3 6 40

Medaļas pa vasaras sporta veidiem Sporta veids Zelts Sudrabs Bronza Kopā Airēšana 3 4 7 14 Basketbols — 1 1 2 Bokss 5 5 9 19 Cīņas sports 16 32 23 71 Džudo — 1 2 3 Futbols — 1 1 2 Jāšana — 1 — 1 Karatē 1 — — 1 Peldēšana 1 1 1 3 Smaiļošana un kanoe airēšana 4 5 8 17 Svarcelšana 12 17 8 37 Šaušana 4 7 6 17 Teniss — — 1 1 Vieglatlētika 5 8 6 19 Vingrošana 3 4 8 15 Volejbols — 1 1 2 Kopā 54 88 82 224

Medaļas pa ziemas sporta veidiem Sporta veids Zelts Sudrabs Bronza Kopā Biatlons 1 — 1 2 Distanču slēpošana — — 1 1 Šorttreks — 2 1 3 Kopā 1 2 3 6

Medaļām bagātākie sportisti

Marija Grozdeva ir olimpiskajām medaļām bagātākā Bulgārijas sportiste. Viņš kopumā ir izcīnījis 5 medaļas.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie medaļnieki, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Bulgāriju ir izcīnījuši trīs un vairāk olimpiskās medaļas. Pārējos sportistus skatīt uzskaitījumā.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Grozdeva, MarijaMarija Grozdeva	Šaušana		Vasaras	1992 — 2004	Sieviete	2	—	3	5
Geševa-Cvetkova, VanjaVanja Geševa-Cvetkova	Smaiļošana un kanoe airēšana		Vasaras	1980; 1988	Sieviete	1	2	1	4
Jovčevs, JordansJordans Jovčevs	Vingrošana		Vasaras	2000 — 2004	Vīrietis	—	2	2	4
Bukalovs, NikolajsNikolajs Bukalovs	Smaiļošana un kanoe airēšana		Vasaras	1988 — 1992	Vīrietis	2	—	1	3
Valčevs, EnjuEnju Valčevs	Cīņas sports		Vasaras	1960 — 1968	Vīrietis	1	1	1	3
Kirjakova, TanjuTanju Kirjakova	Šaušana		Vasaras	1988; 1996 — 2000	Sieviete	1	—	2	3
Tomovs, AleksandarsAleksandars Tomovs	Cīņas sports		Vasaras	1972 — 1980	Vīrietis	—	3	—	3
Radanova, JevgeņijaJevgeņija Radanova	Šorttreks		Ziemas	2002 — 2006	Sieviete	—	2	1	3
Neikova, RumjanaRumjana Neikova	Airēšana		Vasaras	2000 — 2008	Sieviete	—	1	2	3

Karognesēji

Bulgārijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

• 2020 Tokija — Marija Grozdeva un Josifs Miladinovs
• 2016 Riodežaneiro — Iveta Lalova
• 2012 Londona — Jordans Jovčevs
• 2008 Pekina — Petars Stoičevs
• 2004 Atēnas — Marija Grozdeva
• 2000 Sidneja — Ivo Janakijevs
• 1996 Atlanta — Dimo Tonevs
• 1992 Barselona — Ivailo Jordanovs
• 1988 Seula — Vasils Etropolskis
• 1980 Maskava — Aleksandars Tomovs
• 1976 Monreāla — Aleksandars Tomovs
• 1972 Minhene — Dimitars Zlatanovs
• 1968 Mehiko — Prodans Gardževs
• 1964 Tokija — Enju Valčevs
• 1960 Roma — Georgijs Panovs
• 1956 Melnburna — Georgijs Panovs
• 1952 Helsinki — Boriss Nikolovs
• 1936 Berlīne — Ļubens Doičevs
• 1928 Amsterdama — Todors Semovs
• 1924 Parīze — Kirils Petrunovs
• 1896 Atēnas — nav zināms

Ziemas olimpiskās spēles

• 2022 Pekina — Marija Zdravkova un Radoslavs Jankovs
• 2018 Phjončhana — Radoslavs Jankovs
• 2014 Soči — Marija Kirkova
• 2010 Vankūvera — Aleksandra Žekova
• 2006 Turīna — Jekaterina Dafovska
• 2002 Soltleiksitija — Stefans Georgijevs
• 1998 Nagano — Ļubomirs Popovs
• 1994 Lillehammere — Nadežda Aleksijeva
• 1992 Albērvila — Iva Karagiozova-Škodreva
• 1988 Kalgari — Vladimirs Veličkovs
• 1984 Sarajeva — Vladimirs Veličkovs
• 1980 Leikplesida — Petars Popangelovs
• 1976 Insbruka — nav zināms
• 1972 Saporo — nav zināms
• 1968 Grenoble — nav zināms
• 1964 Insbruka — nav zināms
• 1960 Skvoveli — nav zināms
• 1956 Kortīna d'Ampeco — nav zināms
• 1952 Oslo — nav zināms
• 1948 Sanktmorica — nav zināms
• 1936 Berlīne — nav zināms

Ārējās saites

• «Bulgaria». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Bulgaria». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2018. gada 14. martā. Arhivēts 2017. gada 6. decembrī, Wayback Machine vietnē.